Ziemeļkurzemes piekrastē pie Ģipkas baznīcas šobrīd izveidots Dvēseļu dārzs, kurā atdots gods līdz šim mežā pamestiem un apkritušiem krustiem. Dvēseļu dārzs veidots kā neliela taka, lai tās apmeklētāji varētu klusumā padomāt par mūžīgām vērtībām: dzīvību un nāvi. Dārza iekārtošanas darbi turpināsies, lai pavasarī krustus ieskautu krāsainu krokusu pļava.

Ģipkas baznīca Talsu novadā atrodas vien pāris simtus metru no jūras, un tā ir priežu meža ieskauta. Tajā pirms dažiem gadiem, staigājot pa vecajiem kapiem, draudzes priekšnieks vienu pēc otra atrada apkritušus vai atstutētus krustus. Vietējo padoms bija merkantils – krusti jānodod metāllūžņos, lai draudzei būtu līdzekļi. Ģipkas baznīcas draudzes priekšnieks Valdis Rande: “Man uzreiz bija nepieņemami. Es saku: “Vīri, to mēs nedrīkstam darīt!” Un tad ieraudzīju dažus skaistos krustus ar ziediem, kad padomājam, kurš gadsimts tas ir, kad tie veidoti... Tas parāda mūsu latviešu īsto kapu kultūru, cik augsta tā bijusi jau 17., 18.gadsimtā.”

Dvēseļu dārzā ir gandrīz pus simts krustu, un vecākais ir no 1740. gadiem. Kas ir krustu īpašnieki, nav zināms, taču vienu stāstu Valdim Randem izdevies atšifrēt, un, iespējams, izdosies atrast tuviniekus, jo šāds uzvārds šaipusē vēl figurē. Valdis Rande: “Daudzās kapsētās jau ir noticis neatgriezeniskais, kur nekas nav saglabāts. Tad šeit nu būs piemērs, ka mēs varam to izdarīt un saglabāt nākošām paaudzēm kaut ko skaistu no mūsu senčiem, ko viņi ir izdarījuši.”

Ja vecajos kapos nokritīs vēl kāds tuvinieku pamests krusts, arī tas nonāks Dvēseļu dārzā. Dvēseļu dārza arhitekte Daina Agruma saka: “Tiem krustiem ir jābūt sakārtotiem regulāri, apkārt ir jāiet tādam figurālam celiņam, kur katrs var iet. Tur ir trīs soliņi nišās. Katrs var iet un lēni pārdomāt, apskatīties, var arī katram krustam pieiet klāt – tāda bija tā ideja.”

Dārza iekārtošana vēl turpināsies, jau šoruden tajā tiks stādīti iedzīvotāju dāvinātie dažādu krāsu krokusi, kas pavasarī Dvēseļu dārzu pārvērtīs par krāsainu pļavu. Pirms idejas īstenošanas apkārtne šeit izskatījās, kā meža pļava. Dvēseļu dārza iekārtotājs Mareks Langzams pauž: “Tas man bija tiešām liels pagodinājums šeit šajā Dvēseļu dārzā ieguldīt savu laiku, savu sirdi, savas emocijas.”

Dvēseļu dārzu papildina skulptūra, kas veidota kā kuģis, lai atdotu godu arī bojā gājušajiem zvejniekiem, kā arī tiem jūrniekiem, kuri darbu jūrā turpina vēl šodien.

#SIF_NVZ2022