Iedzīvotāju vakcinācijas procesā pret kovidu vājais posms izrādījusies ģimenes ārstu iesaiste - tā secinājusi Valsts kontrole. Tāpat pietiekami daudz uzmanības valsts nav pievērsusi riska grupās esošo iedzīvotāju un senioru vakcinācijai.
Jau no paša sākuma vakcinācijas plāns ir sagatavots visai haotiski un neskaidri, norāda revidenti. Piemēram, Veselības ministrija jau kopš pērnā gada maija nodrošināja iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam bez maksas saņemt vakcīnu pret kovidu. Tomēr izvirzītais mērķis - līdz vasaras beigām sasniegt 70% vakcinācijas aptveri - netika sasniegts. Galvenais trūkums vakcinācijas procesā izrādījusies ģimenes ārstu gausā iesaiste. Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa: “Ģimenes ārstu institūts attiecībā pret katru iedzīvotāju nedarbojas tā, ka ģimenes ārsts ir pirmais ārsts, pie kā vēršas, ka viņš visiem ir pieejams, kurš pārzina cilvēku veselību dzīves garumā, kam rezultāts ir tas, ka veidojas šis uzticīgās attiecības, kas nozīmīgas Covid-19 vakcinācijas procesā.”
Kā vakcinācijas mērķis izvirzīts visu pieaugušo iedzīvotāju vakcinācija, atsevišķi neizdalot senjorus un riska grupas, kā to pandēmijas apstākļos rekomendējusi darīt Eiropas Komisija. Tieši ģimenes ārsti ir tie, kuru galvenais uzdevums ir strādāt ar kritiskajām grupām. “Ja tas ģimenes ārstu institūts darbotos tā, kā tam būtu jādarbojas, tad kopumā nevarētu būt tāda situācija, ka nav zināmi cilvēki, kas piederīgi risku grupai, kur viņi atrodas. Ja šāda situācija pastāv, tad ģimenes ārsts nepārzina savu praksi,” uzsver Maija Āboliņa.
Vakcinācijas projekta vadītāja ReTV ziņām stāsta, ka visas ģimenes ārstu prakses vakcinācijas procesā ir iesaistītas no pērnā gada 1. oktobra, aizvien norit ļoti aktīvs darbs ar ģimenes ārstiem. “Joprojām ģimenes ārsti veic šo tieši uzrunāšanu, noteikti tas paliks kā galvenais plānošanas pasākums, domājot arī tālāk par pandēmijas izpausmēm rudens sezonā,” saka Eva Juhņeviča, Nacionālā veselības dienesta pārstāve.
Revidenti secinājuši, ka vakcinācijas plānā nav norādīti precīzi izpildes termiņi, iesaistītās puses. Lai gan ir apzināti potenciālie riski, laika gaitā nav mēģināts tos novērst. Šī gada vakcinācijas plānā ministrija apņēmusies veikt uzlabojumus. “Šobrīd strādājam pie detalizēta plānošanas mehānisma, kas ietver kalendāro plānu, termiņus, straptermiņus, atbildīgos par katru aktivitāti, kā arī aktivitātei nepieciešamos resursus,” saka Eva Juhņeviča.
Kontrole nav guvusi pārliecību, vai vakcinācijas procesā visi līdzekļi izlietoti pēc iespējas racionālāk. Trūkst informācijas par norakstīto vakcīnu skaitu, kā arī - cik lietderīgi uzturēts vakcinācijas tīkls. Līdzekļu apriti šajās jomās ministrijai uzdots uzlabot šogad.
