Ar gleznu izstādi “Mēs dzīvojam Bauskā” pagājušajā vasarā par sevi plašākai sabiedrībai pavēstīja Jangu ģimene, kuri dzimto Ķīnu pret zaļo Latvijas mazpilsētu nomainīja nu jau pirms sešiem gadiem. Savu izvēli viņi nemainītu arī šodien, jo izrādījies, ka arī cilvēki mazpilsētā ir ļoti draudzīgi un atsaucīgi.

Šogad ķīniešu mākslinieku gleznas, kas no latviešu gleznotāju darbiem atšķiras ar to, ka Džao un Čuaņsji uz audekla liek savas emocijas un vīzijas par esošo vietu vai dzīvo radību, paviesojušās Saldus muzejā un arī pakrojā Lietuvā. 

Gleznošana gan nav vienīgā māksla Jangu ģimenē. Mazais Enzo mācās Bauskas mūzikas skolā. Sākotnēji tā bijusi kora klase, bet Enzo tik spilgti parādījis savas pianista dotības, ka nu jau ceturto gadu viņš mācās klavierspēli, un ar labiem panākumiem piedalījies dažādos konkursos. Pagājušajā gadā iegūta arī balva “Latvijas lepnums”.

Anita Velmunska, Bauskas mūzikas skolas direktore: “Enzo atšķiras ar vecāku izpratni par Enzo izglītību, par viņa mūzikas ceļu. Protams, ļoti daudzi vecāki rūpējas par savu bērnu izglītību, bet Enzo vecāki īpaši. Viņi ir klāt visos koncertos, arī klausās kā citi bērni spēlē, un šis veiksmīgais sadarbības modelis tiešām strādā, un Enzo- viņam ir ļoti lielas darba spējas.”

Enzo stāsta, ka mācības mūzikas skolā esot vecāku ideja, lai viņam būtu savs vaļasprieks, bet tagad viņš cenšoties pie klavierēm pavadīt katru brīvu brīdi, jo mērķis ir nosprausts augsts. “Es gribētu Amerikā nospēlēt ļoti skaistu Šopēna dziesmu. Vienalga kādu, jo man liekas, ka Šopēns ir ļoti skaists, un viņam dziesmas ir skaistas,” stāsta Enzo.

Tikpat cītīgi Enzo mācās rakstīt ķīniešu valodā, jo, lai arī dzimis Ķīnā, puisis jau no bērnudārza vecuma ir baušķenieks un galvenais ģimenes tulks un runasvīrs. Abi vecāki gan nosmej, ka laikam arī viņiem būšot jāiet bērnudārzā, lai beidzot varētu latviski runāt tikpat brīvi kā Enzo, jo Latvijā viņi esot uz palikšanu.

Enzo savu mērķi dzīvē, neraugoties uz saviem divpadsmit gadiem, jau ir nospraudis - kāpt pa mūzikas karjeras kāpnēm. Vecāki to atbalsta, jo galu galā mūzikas valoda vieno visas tautas, gluži tāpat kā labestība un smaids.