Gaujas nacionālā parka (GNP) ierobežojumi skar daudzu intereses, piemēram, tūristu, iedzīvotāju, uzņēmēju un zemes īpašnieku. Lai tās salāgotu un nekaitētu dabas vērtībām, ir nepieciešams aizsardzības plāns. Pie tā strādā jau gandrīz trešo gadu, līdz nodošanai atlikuši seši mēneši. Tagad zināmi izpētes rezultāti par tūrismu parka teritorijā.

Gaujas nacionālā parka teritorijas dažādajās apskates, pastaigu un atpūtas vietās gadā fiksētas aptuveni trīs miljoni apmeklējuma reizes. Tas parkam esot liels slogs. GNP plāna izstrādes vadītāja Lūcija Kursīte stāsta: “Ir svarīgi, lai šī apmeklētāju plūsma tiek organizēta, lai nekaitētu dabas aizsardzības vērtībām un lai savā starpā netraucētu viens otram.”

Liels apmeklētāju skaits var radīt riskus, piemēram, iestaigājot jaunas takas vietās, kur tas būtu aizliegts, piesārņojot un tamlīdzīgi. Dr. geogr. Vidzemes Augstskolā, pētnieks Andris Klepers: “Ir apzinātas tās teritorijas, kur dabas takas vēl ir jāierīko. Apzinātas vietas, kur jau esošā uzturēšana ir jāpilnveido, jāpastiprina. Uzreiz teikšu, ka ir tādas vietas, kur apmeklētājiem labāk tās nepopularizēt - tur prioritāte ir daba.”

Pētnieks ekspedīcijās, novērojumos un aptaujās ne tikai vērtējis apmeklētāju paradumus, bet arī ar infrastruktūru saistītus jautājumus. Andris Klepers uzskata, ka būtu vērts samazināt automašīnu skaitu atpūtas vietās. Pētījumā noskaidrots, ka GNP apkārt vai cauri izbrauc 11 miljoni mašīnu gadā.

Interesanti, ka ārzemnieki parku novērtē daudz vairāk, nekā mēs paši. Piemēram, no cilvēkiem, kuri dzīvo apkaimē, vien ceturtā daļa parka teritoriju izmantojot aktīvai atpūtai. Andris Klepers saka, ka Rietumeiropā nacionālie parki tiek uzskatīti par ekskluzīvu dzīves vidi ar daudz priekšrocībām, bet GNP, kas varētu būt izcila vieta, ar kuru vietējie tiešām lepojas un novērtē, iegūst vairāk dzīves kvalitātei, tas tā īsti neīstenojas.

Tūrisma izpēte gan ir tikai viens no aspektiem plāna izstrādē. Jāpiebilst, ka šobrīd Gaujas nacionālajam parkam nav spēkā esoša dabas aizsardzības plāna. Lūcija Kursīte: “Kad plāns būs spēkā, šī procedūra būs atvieglota, jo mēs jau būsim iezīmējuši konkrētas vietas, kur var attīstīt tūrisma infrastruktūru ar zemes īpašnieka piekrišanu. Šobrīd esam fināla fāzē. Ir apkopojums, svaigākie dati par dabas aizsardzības vērtībām. Izstrādājam jauno teritorijas zonējumu.”

Tuvākajās dienās Valmieras, Siguldas un Cēsu apkārtnēs gaidāmas tikšanās ar zemes īpašniekiem un valdītājiem. Augustā gaidāmas vietēja mēroga sabiedriskās apspriešanas, lai jau nākamā gada janvārī dokumentu iesniegtu apstiprināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.