Ar garām rindām pašvaldības bērnudārzos visvairāk saskaras rīdzinieki. Arī reģionos daudziem vecākiem tā ir problēma, kas rezultējas papildu tēriņos, maksājot par privātu bērnudārzu vai auklītēm.
Rindas pašvaldību bērnudārzos ir izsena problēma ne tikai galvaspilsētā vai Pierīgā. Ar šīm problēmām vecāki saskaras visā Latvijā. “Es teiktu, ka tas ir tas nepiedodamais, ka gadiem šī problēma ir fiksēta, bet joprojām nav atrisināta,” saka Inga Akmentiņa-Smildziņa, “Mammamuntetiem.lv” vadītāja.
Pašvaldības situāciju risina divos veidos – līdzfinansējums par privāta bērnudārza apmaksu un auklītes pakalpojumi. Te iezīmējas problēma: par aukles darbu ne visas vietvaras piedāvā līdzfinansējumu. “Aukles pakalpojumiem tā ir tāda vairāk brīvprātīga funkcija atšķirībā no atbalsta pirmskolas izglītības iestādēm, kur regulējums tieši tiek paredzēts atbalstu nodrošināšanai izglītības likumā. Aukles pakalpojumi – pašvaldības novērtē uz vietas esošo situāciju, kāda ir nepieciešamība, ģimeņu vēlmi,” stāsta Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos.
Pašvaldībās līdzfinansējums aukles izdevumiem svārstās no 170 līdz 270 eiro mēnesī par vienu bērnu. Ināra Dundure: “Cēsu novads izskata jautājumu. Dienvidkurzemes novadā 170 eiro maksā par vienu bērnu. Tas pats manis pieminētais Ķekavas novads palielinājis, tagad jau ir 190 par vienu bērnu. Lielākais tas ir šobrīd Saulkrastu novadā – 271 eiro. Tad Olaines novadā – 246 eiro par vienu bērnu. Valmieras novadā ar visu pilsētu 209 eiro.”
Tikmēr vecāku organizācijā norāda – līdzfinansējums ne vienmēr sedz izmaksas par šiem alternatīvajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka vecākiem jāmeklē papildu nauda savā budžetā. “Ir tādas pašvaldības, kurās šis līdzfinansējums ir patiesi milzīgs, vērā ņemams, kurš būtībā nosedz visu vai gandrīz visu, bet tie ir reti izņēmumi. Parasti piemaksas ir jāveic,” pauž Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Latvijā kopā reģistrētas gandrīz 5000 sertificētas aukles, taču ne visas no viņām tiešām arī sniedz pakalpojumu, jo kursus izgājuši cilvēki tikai privātām vajadzībām. ReTV Ziņām mācību centrā “BUTS” pārstāve Sandra Mežsarga stāsta par pieprasījumu šādiem auklīšu kursiem. “Pagājušā gadā mācību centrā ir pabeigušas 122 personas šo pilnveides programmu bērnu uzraudzībā. Nevaru pateikt, vai tas ir daudz vai maz. Mēs esam viens no centriem, kas piedāvā šo programmu. No tiem cilvēkiem, kuri pie mums ir mācījušies, liela daļa gan vecmāmiņas, gan vectētiņi – tiem, kuriem nav mazbērnus, kur atstāt.”
“Ir vecāki, kuri labprāt paliktu ar bērnu līdz divu, trīs gadu vecumam mājās, saņemtu finansējumu, kas būtu jāizskaita bērna auklei. Esam saņēmuši ziņas, ka nokārto, ka vecmāmiņa formāli ir aukle, lai saņemtu finansējumu, bet patiesībā kāds no vecākiem pats paliek mājās. Arī šī sistēma, situācija būtu jāsakārto,” pauž Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Mammām un tētiem” vēl piebilst – aukles atrašana ir ļoti problemātiska, arī aukles sagatavotības un kompetences dēļ. Lai risinātu garo rindu problēmu bērnudārzos, pēdējo divu gadu laikā valsts pašvaldībām piešķīrusi 39 miljonus eiro – investīciju projektiem, kas mērķēta tieši bērnudārzu vietu trūkuma mazināšanai. Tas radītu papildu vietu gandrīz divarpus tūkstošiem bērnu, bet reālo skaitu, cik šādu vietu vajag Latvijā, šobrīd institūcijas nevar pateikt.
