Pieaugot ar Covid-19 saslimstības rādītājiem Latvijā, Veselības ministrija gatava striktākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem iedzīvotājiem, tostarp liedzot iespējas apmeklēt lielveikalus. Kā šādu ieceri vērtē iedzīvotāji un uzņēmēji?
Veselības ministrija rosinājusi valdībai no oktobra sākuma pasākumus un aktivitātes iekštelpās ļaut tikai ar Covid-19 sertifikātiem, lai neļautu slimībai izplatīties starp nevakcinētiem cilvēkiem. Tas atteiktos arī uz darbu klātienē un lielveikalu apmeklējumu. Kā ReTV Ziņām norāda veikalu tīkla “Maxima” pārstāve Liene Dupate-Ugule, uzņēmuma pieredze Lietuvā, kur jau divas nedēļas lielveikalus drīkst apmeklēt tikai cilvēki ar derīgiem Covid-19 sertifikātiem, rāda, ka šādi ierobežojumi vēl vairāk pastiprina apjukumu sabiedrībā. “Cilvēki ir neizpratnē, notiek konflikti, tiek iesaistīta policija, tas viss notiek, ņemot vērā, ka viņiem bija divi mēneši laika sagatavoties, vakcinēt cilvēkus, informēt cilvēkus, ka stāsies spēkā šādi noteikumi. Mūsu gadījumā, iespējams, būs vēl īsāks laiks.”
Tāpat šādi ierobežojumi radot papildus slogu veikala darbiniekiem. “Mūsu veikalos ik dienu ienāk aptuveni 300 tūkstoši cilvēku, līdz ar to varat iedomāties, kāda būtu situācija, ka apsargam vai veikala darbiniekam katram cilvēkam jāpārbauda dokumentus, cik tas aizņem laiku,” saka Liene Dupate-Ugule.
Arī Ogres kafejnīcas “Niko” saimniece Gunita Kedere šādu ieceri neatbalsta, jo tas radīšot lielus zaudējumus. Viņa ir gatava meklēt citus risinājumus, lai varētu apkalpot arī nevakcinētos. Tāpēc arī šobrīd vēsajā laikā vēl neslēdz terasi. “Tas būs kritums pieprasījumā. Cik es skatījos statistiku, tā lielākā vakcinēto daļa ir tieši Rīgai. Jo tālāk braucam uz reģioniem, jo arvien mazāk. Mēs mēģināsim turēties, audzēt biezu ādu, dzīvot uz to, ka cilvēki ēdīs līdzi ņemot.”
Tāpat viņa norāda, ka ne tik daudz satrauc organizatoriskais, kā emocionālais aspekts, dalot klientus vakcinētajos un nevakcinētajos.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijā Jānis Pumpiņš norāda, ka jau iepriekš rosinājuši - ja tiek noteikti ierobežojumi darba devējiem, svarīgi arī paredzēt regulējumu darbinieku nodarbinātībai. “Kādā veidā rīkoties attiecībā uz tiem darbiniekiem, kam nebūs šāds sertifikāts. Ja, piemēram, pakalpojumu sniegšanas nozarē, ražošanas uzņēmumos nepastāv iespējas nodarbināt darbinieku attālināti. Kādi rīki darba devējam paliks? Valdība ar šāda veida lēmumu rada piespiedu dīkstāvi, kas jāatmaksā darba devējam. Tas nekādā veidā nav risinājums. Risinājums ir regulējums, ar ko darba devējs elastīgi var rīkoties.”
ReTV Ziņu uzrunātie iedzīvotāji uz ministrijas ieceri raugās noraidoši, uzsverot, ka svarīgāk esot izglītot sabiedrību, bet ierobežojumi gan neesot labākais veids. “Tas ir tas galvenais uzdevums ministrijai - nevis aizliegt, bet izglītot vairāk. Pakalpojumi ir jāsaņem. Piemēram, veikalos, “Maximā” sniedz pakalpojumus apmaksāt komunālos pakalpojumus, tā jau ir tāda sociālā vieta, to nedrīkst liegt,” saka Ksenija, ogrēniete.
Valdībā pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēts skatīt nākamajā nedēļā.
