Gads attālinātajām mācībām

Ķīmijas stunda. It kā jau viss būtu kā ierasts. Skolotāja klasē vada stundu, atprasa uzdoto, tikai atšķirība viena - soli ir tukši. Tā skolās ir realitāte jau gadu.

Valmieras 5.vidusskolas fizikas skolotāja Lolita Krilova saka, ka ir iestājusies rutīna. Ir stundas, par kurām viņai ir pašai priekš, bet citās šķiet, ka ir apnicis tā strādāt.

Pirms gada, kad tika paziņots par attālināto mācību ieviešanu, Lolitai Krilovai, kura ir arī informātikas skolotāja, nācās uzņemties arī skolotāja lomu pārējiem kolēģiem, palīdzot apgūt programmas un prasmes, kā strādāt interneta vidē.

Kā strādāt? Uz šo jautājumu bija jārod atbilde vien pašiem savā skolā, jo gatavu norāžu vai padomu jau nebija.

Tagad skolotājiem datorzinības un darbs dažādās platformas vairs problēmas nesagādā, gluži otrādi - tiek meklētas arvien jaunas tehnoloģiju iespējas, kā pilnveidot mācību stundas. Bet pārliecības, ka arī zināšanu līmenis skolēniem līdz ar to aug, gan nav.

Valmieras 5.vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Daila Ranše uzsver, ka stundas pasniegt ir grūti, skatoties ekrānā, jo nevar “sajust” klasi un viņu zināšanas.

Izpaliek laboratorijas darbi, ķīmijas eksperimenti, klātbūtne, lai varētu paskaidrot nesaprotamo. Tas viss, protams, atstās robu skolēnu zināšanās. Skolotāji arī vērtē, ka būs jau arī zaudējumi, kurus ar atzīmi gan nenovērtēt.

Valmieras 5.vidusskolas 1.klases audzinātāja Gunta Mitjkova saviem skolēniem pirms stundas ļauj vienkārši parunātiem vienam ar otru.

Tiek atzīts, ka var apgūt dažās programmas, var pilnveidot virtuālo mācību stundu un saziņu, bet pierast pie tukšajiem soliem klasē gan tā arī nav izdevies.

Kad būs šī atkal redzēšanās klasē, to tomēr laikam šobrīd nevar neviens prognozēt.


Foto: unsplash.com