Gada ģimenes ārste: liela daļa mediķu ir uz izdegšanas robežas

Aprīļa sākumā svinīgā ceremonijā tika godināti medicīnas darbinieki, pasniedzot “Gada balvas medicīnā 2022”. Skatītāju balsojumā “Gada ģimenes ārsts” balvu saņēma ogrēniete Dace Roska. Viņa atzīst, būt par ģimenes ārstu ir garas darba dienas stundas, tādēļ šobrīd liela daļa viņas kolēģu ir uz izdegšanas robežas. 

Dace Roska par ģimenes ārsti strādā jau 23 gadus. Viņa vienmēr ir zinājusi, ka būs ārste. Kā pati saka: “Citu varinatu nekad nav bijis…” Šobrīd viņas praksē reģistrēti vairāk nekā 2200 pacientu. Ārste ReTV atzīst, ka vēl aizvien pacienti ver durvis ar ziediem un sveic ar iegūto “Gada ģimenes ārstes” titulu. “Bija ļoti liels pārsteigums. Es nebiju ne lasījusi, ne zināju, ka vispār kaut kas tāds notiek. Tad, kad atnāca e-pasts, pirmo reizi izlasīju un domāju – nē, kaut kāda kļūda. Tad lasīju tā nopietnāk un māsiņai teicu – būs jābrauc.”

Lai gan ārste ir priecīga un pateicīga par saņemto titulu, viņa atzīst, ka strādāt paliek arvien grūtāk un situācija medicīnas nozarē Latvijā paliek arvien sliktāka. “Lielākā daļa kolēģu strādā uz izdegšanas robežas. Slodze ir ārkārtīgi liela, pietrūkst darbinieku, un mēs darām tiešām tik, cik varam izdarīt. Un pieņemšana nav, es nezinu, pēdējos četrus gadus vismaz bijusi īsāka par astoņām stundām.”

Dace Roska arī uzsver, ka ikdienas darbs nav tikai pacienta vizīte ārsta kabinetā. “Ir kartiņas. Jūs redzat kaudzīti, kas ir neizdarītais darbs, kas tiek darīts pēc pieņemšanas vai pirms pieņemšanas. Tās ir tādas pašas kartīšu kaudzes mājās. Agri rīti vai ļoti vēli vakari, atraujot laiku sev, ģimenei, piederīgājiem.”

Savā darba ikdienā ģimenes ārste novērojusi, ka ne visi jaunie speciālisti šajā profesijā izvēlas palikt. “Pie manis pagājušajā gadā, šā gada laikā īsāku vai garāku laiku ir bijis kāds rezidents vai pēdējā gada students. Daži ir bijuši tikai uz vienu dienu, kāds ir uz ilgāku laiku. Un, jāsaka, nevienam nav bijis plāna palikt ģimenes medicīnā.”

Kā vienu no veidiem, kā jaunos speciālistus varētu uzrunāt, ārste min lielāku atbalstu no valsts un pašvaldībām, piemēram, ar telpām, iesākumam vismaz arī ar kādu nelielu aprīkojumu.