Nelikumīga audiovizuālā satura izplatība vienmēr ir bijusi problēma un vēl jo vairāk aktuāla tā ir kopš pagājušā gada, kad Latvijā aizliedza translēt virkni Krievijas propagandas kanālu. Nav noslēpums, ka daļa cilvēku tomēr meklē veidus, kā nelikumīgo saturu patērēt.
Esam pirātiskākā valsts Eiropas Savienībā – tā par nelikumīgu audiovizuālu produktu izplatību Latvijā saka biedrības “Par legālu saturu” valdes locekle Gunta Līdaka: “Mūsu Latvijas iedzīvotāji ir ļoti lieli nelegālā satura satura lietotāji. Apskatījām arī šī te pirāta profilu – tas ir gados jauns vīrietis, studējošs vai nestrādājošs, no ģimenes, kuras mājsaimniecībā ir trīs vai vairāk cilvēki.”
Ne tikai nelikumīga satura patērētāju ir daudz, bet arī apjoms – vidēji viens cilvēks nelegālu saturu patērē 14 reizes mēnesī. Par konstatētajiem pārkāpumiem publiskās vietās Valsts policijā norāda, ka pērn sākti 68 administratīvā pārkāpuma procesi un 8 kriminālprocesi. Tāds pats skaits kriminālprocesu ir arī šogad līdz šim, un 5 lietas nodotas kriminālvajāšanai.
VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvis Vitālijs Polovinskis ReTV stāsta: “Restorānos vai kafeinīcās, vai citās vietās komersanti nezināja par to, ka viņi nedrīkst izplatīt aizliegto saturu vai televīzijas kanālu, kas ir paredzēti NEPLP sagatavotajā sarakstā. Es negribētu teikt, ka situācija ir pasliktinājusies, manuprāt, tas ir tas pats, kas bija sākot ar 2016. gadu, ar naudas mūļiem – problēma tur bija, ka cilvēki nav informēti, ka tas varētu būt noziedzīgs nodarījums.”
Savukārt NEPLP Monitoringa departamenta vadītāja Dita Remberga atzīst: “Kopumā šobrīd ir ierobežoti vairāk nekā 800 dažādi satura straumēšanas avoti, kuros prettiesiski tikušas izpildītas gan televīzijas programmas, gan varētu būt cits saturs, kas ir naidīgs pret Latvijas valsti, kas vēršas pret Latviju kā pret demokrātisku valsti.”
Lai arī organizāciju un iestāžu sadarbība, lai apkarotu nelikumīga saturu izplatību, esot veiksmīga, tomēr LR prokuratūras Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors Andris Aleksejevs min arī izaicinājumus: “Šie noziegumi ir tehniski saistīti, un tur tiek izmantotas dažnedažādas tehnikas, daudz grūtāk fiksējamas nekā ierastā kārtībā.”
Arī lielo sociālo mediju platformu, piemēram, Facebook un TikTok regulācija esot aktuāla tēma starptautiskās sarunās, tā atzīst Dita Remberga: “Televīzijas programmu prettiesiskas retanslācijas ir pieejamas arī YouTube vidē, bet pēdējā gada laikā, īpaši pēc 24. februāra notikumiem, padome ir īpaši attīstījusi savu sadarbību ar YouTube. Ja iepriekš šī sadarbība nebija īpaši veiksmīga, tad šobrīd es teiktu, ka situācija ir kardināli mainījusies, jo mums ir bijušas apmācības kā paātrinātā kārtā ziņot, kā viņi izskata mūsu ziņojumus.”
