Februāra sākumā augstskolās un universitātēs sāksies akadēmiskā gada otrais semestris. Augstākajās izglītības iestādes atzīst, ka arī tās skar situācija ar energoresursu sadārdzinājumu. Vai tas studentiem turpmāk nozīmē papildus izdevumus?
Cilvēkiem, kuri studē attālāk no mājām un dzīvo kopmītnē, visbiežāk nākas knapināties. Situācija, visticamāk, nekļūs labāka, jo daudzviet dzīvošana dienesta viesnīcā kļūst vēl dārgāka. “Protams, tā nauda ir studentam tik, cik ir. Stipendija arī nevar nosegt visus ikdienas tēriņus, ja vēl ir ne tikai izdevu pieaugums, runājot par īres maksu, bet arī par ikdienas tēriņiem – pārtiku, saimniecības precēm, protams, nav viegli,” saka Ilmārs Mežaraups, Daugavpils Universitātes students.
Vidzemes Augstskolas studente Zane Pivare: “Cenas ir palielinājušās no 65 uz 80 eiro. Mani gluži tas neietekmē, jo es nestrādāju, vecāki apmaksā tēriņus, bet no otras puses, es uzskatu, ka tas ir negodīgi, jo es kojās uzturos labi, ja trīs, četras dienas, bet ir cilvēki, kuri kojās uzturas visu nedēļu.”
ReTV aptaujāja vairākas augstāko izglītības iestāžu kopmītnes reģionos un Rīgā. Kopumā par cenu kāpumu jāsaka – kā nu kurā. “Pieaugums ir. Tieši tā – viena lieta, ka mēs kādus trīs gadus neesam kustinājuši, bet tās naudas jau pieaug – atkritumi un viss pārējais. Vienkārši mēs neredzam iekšējos resursus no augstskolas, kā mēs varētu dotēt,” norāda Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas rektors.
“Visdrīzākais, ka šinī semestrī vēl summa varētu palikt līdzšinējā apmērā. Ja runājam par nākamo mācību gadu, šī summa varētu pieaugt, saistībā ar resursiem, kas pieaug – gan siltumenerģija, gan elektrības izdevumi. Tas tiešām ir aizgājis trīs līdz četras reizes dārgāk,” saka Jānis Kudiņš, Daugavpils Universitātes Rektora vietnieks attīstības jautājumos.
“Latvijas Universitāte ir tajā pašā katlā, kur ir visa sabiedrība. Mūs, protams, arī ietekmē energoresursu cenu kāpums tirgū. Dienestu viesnīcu pārvaldībā arī ir sava mazā saimniecība, lai tā funkcionētu var nākties līdz šādam cenu kāpumam nonākt. Labā ziņa ir tāda, ka tas nav noticis,” pauž Kārlis Dārznieks, Latvijas Universitātes pārstāvis.
Liepājas Universitātes ar šo gadu cena kāpusi par desmit eiro elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ. Latvijas Lauksaimniecības universitātē par šo jau ir diskutēts, taču izmaksas nav kļuvušas dārgākas. Radušās grūtības komentē arī Studentu apvienība. “Valdība un ministrija ir nākusi pretim studējošajiem, sniegt atbalstu šiem izdevumiem, bet, protams, tas apmērs nav pietiekams, lai studējošais varētu nesatraukties par papildus piepelnīšanās nepieciešamību paralēli studijām. Ziemeļvalstīs tās stipendijas gadā ir 3000 eiro, mums gadā - 1400,” saka Kristafers Zeiļuks, Latvijas studentu apvienības prezidents.
Augstskolām neesot bažu, ka radusies situācija varētu atturēt studentus izmantot dienesta viesnīcu pakalpojumus, jo arī alternatīvas ir dārgas. Piemēram, īres dzīvoklis vai braukāšana.
