Straujais dabasgāzes cenas kāpums no vēsturiski zemākā līdz vēsturiski augstākajam dzen izmisumā arī Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU). Šā gada budžetā finansējums energoresursu sadārdzinājumam neesot paredzēts, bet rēķini, neraugoties uz centieniem ekonomēt gan gāzi, gan elektrību, vairāk nekā dubultojušies. Nākamgad visas augstskolas gan varot cerēt uz kompensāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtā projekta, kas pašreiz esot izskatīšanā Saeimā.
LLU fakultāšu ēkas un dienesta viesnīcas atrodamas teju visos Jelgavas pilsētas mikrorajonos. Pirms trīsdesmit gadiem universitāte pilnībā atslēdzās no pilsētas apkures, tagad tās visas apkurina divpadsmit katlu mājas. Kā skaidro LLU direktors, toreiz tas bijis ļoti izdevīgi, bet tagad, neraugoties uz to, ka vairums ēku ir nosiltinātas, rēķini par gāzi dubultojušies. “Pēc tā patērētā daudzuma varētu teikt, ka vismaz divreiz vairāk jāmaksā. Budžetā mums nav paredzēts divreiz vairāk maksāt par apkuri. Mēs pēc iespējas mēģinām taupīt, cik nu spējam,” pauž Andrejs Garančs, LLU direktors.
Pašreiz situāciju uzlabojot pandēmijas laiks, jo klātienē darba vietās cilvēku ir pavisam maz, arī studenti mācās attālināti. Tāpēc gāzes padeve esot noregulēta tā, lai telpās gaisa temperatūra būtu tikai atbilstoša apsaimniekošanas prasībām. Savukārt sekošana biržas cenām, līgumu slēgšana par gāzes piegādi uz īsu termiņu, esot mēģinājums noķert izdevīgāko cenu. “Tagad mums ir noslēgts līgums uz sešiem mēnešiem. Mēs droši vien tūlīt gatavosim paralēli nākamo iepirkumu, lai varētu saprast kā šajā laikā veidojās šī situācija,” pauž Andrejs Garančs.
Kā skaidro uzņēmumā “Latvijas Gāze”, straujais cenu kāpums no vēsturiski zemākā līdz vēsturiski augstākajam radies vairāku apstākļu dēļ. Prognozēt, kā situācija attīstīsies, tālāk esot grūti, jo esot atvērtajā tirgū, Latvijai praktiski nav iespēju ietekmēt dabasgāzes cenu. “Tā bāze ir tā pieprasījuma un piedāvājuma līkne, arī Latvijas dabasgāzes cenas lielākoties ir piesaistītas Rietumeiropas biržu indeksiem. Attiecīgi, kāda situācija ir Rietumeiropā, tas atspoguļojās tajā cenu līmenī uz Latviju,” saka Jānis Kalējs, A/S “Latvijas Gāze” tirdzniecības departamenta vadītājs.
Cerības uz cenas pazemināšanos lielā mērā atkarīgas arī no laika apstākļiem gaidāmajā ziemā, īpaši Dienvideiropas valstīs. Tas nozīmē, ka iestādēm un uzņēmumiem, kuru budžetos paredzēta konkrēta summa patērēto energoresursu apmaksai, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu, varētu klāties grūti. Zemkopības ministrija, kuras pakļautībā ir arī LLU skaidro, ka papildinājums budžetā universitātei tiešā veidā no Zemkopības ministrijas neesot plānots, bet šis jautājums tiekot risināts kopīgi visām augstskolām. “Saeimas izskatīšanā ir IZM iesniegtais finansējuma palielinājums zinātnes un studiju finansējumam, kur viena no komponentēm ir uzturēšanas izdevumi. Protams, ne tādā apjomā, kāds šobrīd ir gāzes cenas pieaugums. Tas varētu nedaudz kompensēties, bet mēs arī ļoti ceram, ka gāzes cena stabilizēsies,” pauž Jānis Šnakšis, Zemkopības ministrijas Stratēģijas analīzes nodaļas vadītājs.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad dabasgāzes vidējā cena esot apmēram četras reizes augstāka.
