Ekspremjera Kariņa speciālie avioreisi

Valsts kontrole šodien publicētajā ziņojumā par bijušā premjerministra Krišjāņa Kariņa no Jaunās vienotības darba braucieniem ar biznesa aviācijas lidmašīnām pa Eiropu atklājusi, ka kopumā radīti ap 545 000 eiro nepamatoti izdevumi; no tiem Latvijas budžetam vairāk nekā 220 000 eiro. Valsts kontrole informāciju nodevusi tiesībsargājošajām institūcijām, bet ģenerālprokurors Juris Stukāns norāda, ka atbildīgi par nodarījumu ir tā brīža Ministru prezidents, viņa biroja vadītājs un Valsts kanceleja. 

Valsts kontroles ziņojums par atklātajiem pārkāpumiem veiktajā revīzijā par biznesa aviācijas lidmašīnu izmantošanu ekspremjera Krišjāņa Kariņa darba braucienos pa Eiropu ir piepildīts ar asām faktu konstatācijām. Tajā kritizēta gan ekspremjera Kariņa, gan tolaik viņa biroja vadītāja Jāņa Patmalnieka no Jaunās vienotības, gan valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska rīcība. “Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī tajos gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtas situācijas, kad samērojamā laikā bija pieejama regulāro komercreisu alternatīvas, pirmkārt, ir veikta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas, pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm, papildus veido vismaz 222 tūkstošus eiro,” saka valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Valsts kontrole konstatējusi, ka līgumreisu lidojumu pasūtīšanai valsts institūcijas nevis veikušas tiešus pasūtījumus ar biznesa aviācijas lidojumu nodrošinātājiem, bet gan izmantojušas starpnieku pakalpojumus, kam kopumā samaksājuši vismaz 91 tūkstoti eiro. Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka: “Attiecīgi konstatējām, ka kopumā, nenolīgstot, kāda būtu paredzamā samaksa, ir samaksāts ķēdes posmā starp speciālo lidojumu brokeri un Valsts kanceleju jeb publiskajiem līdzekļiem, ceļojumu aģentūrām jeb to pakalpojumiem 91,2 tūkstoši eiro jeb vidēji 2850 eiro par vienu speciālo lidojumu.” 

Valsts kontrole ziņojumā konstatējusi, ka nav izmantota atbilstošā likumā paredzētā iepirkuma procedūra un tā tālāk raisa risku, ka līdzekļi ir neefektīvi izmantoti, ierobežota konkurence, informācija nav bijusi atklāta. Tāpat pārbaudē secināts, ka daudzkārt nav izmantots tobrīd tirgū esošais lētākais piedāvājums līgumreisa lidojumam.

Valsts kontrole noraida kā nepatiesu dažādu valsts amatpersonu iepriekš pausto, ka biznesa aviācijas izmantošana notikusi steidzamas nepieciešamības dēļ, reisu pasūtīšana daudzkārt veikta vairākas nedēļas iepriekš. Tāpat ir maksāts līgumsods 30 procentu apmērā no lidojuma cenas par laicīgi atceltu lidojumu. Inga Vilka: “Mēs savā ziņā raksturojam arī to, kādā veidā notiek process, saistības tiek uzņemtas ļoti ātri, praktiski tajā brīdī, kad reiss ir akceptēts, bet arī ne vienmēr apzinoties, cik lielās tās saistības ir uzņemtas. Tāda vieglprātīga, vienaldzīga attieksme pret publiskiem līdzekļiem.”

Valsts kontrole, konstatējot nesaimniecisku rīcību ar valsts līdzekļiem, visu informāciju tālāk nodevusi Ģenerālprokuratūrai. Tās vadītājs Juris Stukāns noraida iespējamību, ka līgumreisu izmantošana amatpersonu darba braucieniem Latvijā ir likumīga. “Dzirdot šodien Valsts kontroles skaidrojumus, no prokuratūras viedokļa vai juridiskā viedokļa vērtējums ir vēl bargāks. Visi līdzekļi, kas tika izmantoti līgumreisos, ir prettiesiski izmantoti. No kā tas izriet? To arī apstiprina kolēģi skaidrojot, mēs esam konstatējuši un apgalvojam, ka tiesiskais regulējums līdz šodienai Latvijā neparedz iespēju Ministru prezidentam vai kādai citai amatpersonai izmantot līgumreisus.”

Šobrīd apsūdzības vēl nevienam nav izvirzītas, prokuratūra vāc lietiskos pierādījumus un veic operatīvās darbības.. Stukāns: “Saskaņā ar kriminālprocesa likumu visi šie iegūtie materiāli ir pierādījumi, kas ievērojami atvieglos izmeklētājiem darbu, jo tas atkārtoti nav jāizdara. Tāpēc es ļoti ceru, ka izmeklēšanas iestāde kopā ar prokuroriem saprātīgā, sabiedrībai saprotamā laikā spēs nodrošināt krimināllietas izmeklēšanu un virzību.”

Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš marta beigās šīs lietas dēļ paziņoja par atkāpšanos no amata, darba pienākumus pārtrauks veikt 11. aprīlī, viņa toreizējā biroja vadītājs Jānis Patmalnieks noliedz, ka būtu rīkojies nelikumīgi, savukārt Valsts kanceleja paziņojumā norāda, ka visa atbildība jāuzņemas Ministru prezidentam un viņa birojam. Premjere Evika Siliņa Valsts kontroles ieskatā arī vienreiz izmantojusi līgumreisu, revizori vērtē to kā likumīgu, bet tajā pašā laikā neekonomisku Latvijas valstij. Prokuratūra savukārt uzskata, ka pilnīgi visi līdzekļi, kas izmantoti līgumreisu lidojumiem, ir nelikumīgi.



Foto: Paula Čurkste/LETA