Kaut gan pašreizējās - 13. Saeimas - pilnvaru termiņš vēl nav beidzies un 14. Saeima sāks darbu tikai novembrī, jau tagad partiju starpā notiek aktīvas valdība koalīcijas izveides sarunas. Politikas procesu pētnieki prognozē, ka šoreiz valdību izdosies izveidot ātri.
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdības veidošanas process bija ļoti ilgs; divu politisko spēku līderiem vienam pēc otra tas neizdevās un valdību varēja apstiprināt tikai trešajā piegājienā. Vainojams bija jauno partiju politiskās pieredzes trūkums, uzskata politologs Filips Rajevskis. “Veidoja valdību piecas partijas, no kurām tikai divas pirms tam bija veidojušas valdības. Pārējām trīs likās, ka zina, kā to dara. Divas vispār bija tādas kā nokritušas no debesīm ar visām savām prasībām un nenormālajām ambīcijām, sajūtu, ka viņi tagad mainīs pasauli.”
Pašlaik jau tiek ieskicēts topošās valdības kodols - “Jaunā vienotība”, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība. Tās ir politikā pieredzējušas partijas, līdz ar to eksperti ReTV prognozē drīzu nonākšanu pie kopsaucēja. Pašlaik neskaidra ir ceturtā varbūtējā partnera - “Progresīvo” - dalība koalīcijā, pret ko iebilst Nacionālā apvienība. Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks: “Ir argumenti “par” un “pret”, jo valdošā koalīcija var efektīvāk strādāt, ja tai ir vairākums arī visās Saeimas komisijās. Lai nav tā, ka komisijā nolemj vienu, bet pēc tam plenārsēdē jāpārbalso un pēc tam jāsāk viss no sākuma. Ar nedaudz virs 50 balsīm to ir grūti izdarīt. Ir vajadzīgāka plašāka valdošā koalīcija. Un otrs apsvērums - lai viens valdības partneris nevar šantažēt pārējos.”
Jautājums par “Progresīvo” iekļaušanu valdībā kļuvis par politiskās tirgošanās objektu, min Arvīds Dravnieks. Pirmie amati, kas tiek likti galdā, ir premjera, Saeimas piekšsēdētāja un Valsts prezidenta posteņi. Kā varētu notikt tirgošanās, ieskicē politikas pētnieks. Arvīds Dravnieks: “Ja “Vienotībai” ir premjers, tātad viņi nepiedāvā spīkeru, kaut gan viņiem būtu ļoti laba, pieņemsim, Inese Lībiņa-Egnere. Nacionālā apvienība, ja viņi uztur savu spīkeri Ināru Mūrnieci, kura lieliski tiek galā ar šo darbu, viņi arī nevar piedāvāt, piemēram, Levita kandidatūru [Valsts prezidenta amatam uz vēl vienu pilnvaru termiņu], lai gan abas šīs partijas paziņoja, ka atbalsta Levitu. Tad sanāk, ka pirmā roka prezidenta virzīšanai ir “Apvienotajam sarakstam” ar citu kandidātu.”
Protams, iespējamas arī citas kombinācijas, kā arī notiks pārējo ministru protfeļu sadale, taču trīs minētie amati saistīti ar valdības stabilitāti, norāda Dravnieks. Viņš gan piekrīt, ka šī valdība izveidosies ātri un jaunais (vai līdzšinējais) premjers, visticamāk, jau teiks runu valsts svētkos 18. novembrī.
