Iedzīvotāju garas rindas, nakts dežūras pie veikaliem pirms to atvēršanas nav nekas jauns. Šādas ainas pie veikaliem bija arī padomju laikā, kad bija daudz deficītpreču. Taču mūsdienās tas ir pūļa efekts - visi taču tur ir. Turklāt, kā atklāj eksperti, mārketinga speciālisti īpaši piestrādā pie tā, lai sabiedrībai būtu sajūta - šādu pasākumu nedrīkst palaist garām.
“Lai paskatītos, salīdzinātu ar citiem veikaliem”, “Reklāmā mājās redzēju, ko steidzīgi vajag” - komentāri, kurus ReTV izsaka cilvēki, kuri izšķīrās par stāvēšanu garās rindās, lai tikai nokļūtu atlaidēm pārpilnā veikalā. Kā norāda eksperti - tas ir pūļa efekts. “Pūļa efektam ir milzīgs spēks. Sākam darīt lietas, ko vieni paši ar vēsu galvu nedarītu, bet, skatoties uz citiem, mūsos ieslēdzas mednieka princips vai konkurences instinkts. Sākam iekārot lietas vai preces, ko pārējie aizrautīgi liek savos groziņos,” saka Laura Minskere, “Mediju Tilts” valdes priekšsēdētāja.
Rindu fenomens pētīts jau vairāk nekā 20 gadus. Tas ir mārketinga triks, stāsta eksperte Laura Minskere. Par rindām sabiedrībā ir divu veidu attieksme – vieni ienīst stāvēt rindās un jūtas pazemojoši, savukārt citi izjūt pūļa efektu, tāpēc tam seko. “Ir cilvēki, kuriem atklāšana saistās ar izdevīgumu vai iespēju kaut ko darīt lēti, kādas akcijas lētākas preces, vai nepieciešamība kaut ko dabūt lētāku, tad šī iemesla dēļ dažreiz tas var būt kā sports, var dabūt kaut ko izdevīgāk nekā citur. Tam ir lielāka vērtība,” saka Kristians Zalāns, Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas pētnieks.
1990. gadā Maskavā atklāja pirmo “McDonalds” restorānu Padomju Savienībā, toreiz ēstuve apkalpoja rekordlielu daudzumu cilvēku skaitu vienā dienas laikā – 30000 apmeklētāju, cilvēkiem rindās nācās stāvēt pat sešas stundas. Ģeogrāfiskais stāvoklis arī var ietekmēt cilvēku paradumus. “Viens ir postsociālistikais, tas mūsu novietojums, kur mēs mentāli atrodamies, neliels pieradums pie ierobežota piedāvājuma, ja uzrodas kaut kas jauns šādā ziņā. “Lidl” kontekstā izskanējuši, ka vācu kvalitāte, runa par augstākām algām,” pauž Kristians Zalāns.
Ja kāds piedāvā preci ierobežotā laikā un apjomā, tad cilvēki domā, ka nāksies kaut ko zaudēt, nevis iegūt, stāsta psihologs Ivars Austers. “Tas mūžīgais jautājums, vai tas ieguldījums, ko ieguvi, stāvot rindā, ir tā vērts, attiecība pret nelielo ieguvumu, ko tu iegūsi. Tā sajūta, ja es šobrīd to nedarīšu, tad mans zaudējums būs milzīgi liels, ko mēs zinām, no tā, kā cilvēks funkcionē.”
Cilvēki ziedo savu laiku, stāvot rindā, lai arī iegūtu jaunu pieredzi un pēcāk draugiem varētu dalīties ar redzēto. Taču, kā norāda eksperti, tad pūļa efekts neizzudīs un ir aktuāls visās tautās.
