Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pirmo trīs mēnešu laikā vairums pašvaldību vēl nav spējušas veikt ievērojamas izmaiņas, tām varēja labāk sagatavoties, taču tagad sasteigt arī vairs nedrīkst - tā ceturtdien ReTV raidījumā “Aklā zona” atzina pašvaldību politikas un pārvaldības eksperti. “To vajadzēja darīt visu laiku, tām prasībām tādām vajadzēja būt. Bet šobrīd, kad tie visi kauliņi pamesti gaisā: mums ir transports, izglītība, kultūras jautājumi, iepirkumi, juridiskais virziens, ļoti daudzi virzieni, kur jāpieņem politisks lēmums, kā mēs dzīvojam tālāk - bez datiem, bez analīzes būtu ļoti riskanti pazaudēt kaut kādas labas iestrādes, kas strādā. Ir veiksmīgāk vienā novadā, varbūt ne tik veiksmīgi citā novadā, kas ir apvienots,” raidījumā norādīja Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors Māris Pūķis gan skaidroja, ka šāda sagatavošanās ir notikusi, taču nepilnīga, jo galveno lēmumu pieņemšana atstāta novadu jaunievēlēto vadītāju ziņā: “Tanī brīdī, kad ieteica iepriekš to plānu sagatavot, jau bija iepriekš skaidrs, ka tas noderēs kā vadlīnijas, taču izpildīsies tikai daļā pašvaldību. Tur nav, ko brīnīties.”
Eksperti raidījumā “Aklā zona” arī norādīja, ka novadu reorganizācijas gaitā jāņem vērā, ka galvenais nav iespējamais finansiālais ietaupījums, bet gan tas, vai iedzīvotājiem tiek saglabāta vai uzlabota pakalpojumu pieejamība. “Administratīvo resursu samazinājums nav apriori iznākums. Mēs nevaram runāt, ka šīs reformas pie tā noved, vai tam vispār jābūt vienam no tiem lielajiem mērķiem. Process ir sācies. Labi, ka pašvaldības domā, kā kaut ko centralizēt, automatizēt. [..] Šobrīd ir svarīgi skatīties, kas ir labās prakses, [..] ko dara citi, kur var sadarboties, kur var iesaistīt privāto sektoru, nevalstiskās organizācijas, lai ieguvums no šo resursu optimizācijas būtu šie labākie pakalpojumi,” pauda politikas pētniece Liene Gātere.
Saeimas deputāts, ATR komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (A/P), kurš vēl esot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā bija viens no galvenajiem ATR virzītājiem, uzskata, ka reformas īstenošana sākusies sekmīgi: “Es domāju, ka mēs to efektu – administratīvās struktūras optimizācijas efektu - ieraudzīsim pakāpeniski, tas kopumā, ieskaitot kapitālsabiedrības, prasīs apmēram pusotru gadu no 1.jūlija.”
LPS padomnieks Māris Pūķis reformas vērtējumam deva vēl lielāku laiku: “Tādu tīru vērtējumu varēs dot tikai pēc dažiem gadiem, pat īstenībā vairāk nekā pēc četriem gadiem, jo tas process iestiepjas garumā, nevar tā uzreiz nocirst visu.”
ATR īstenošanai īpašu uzmanību šogad pievērš arī Valsts kontrole - patlaban sākta revīzija par pašvaldību personāla politiku, un viens no pirmajiem konstatētajiem piemēriem ir par kādā novadā, iespējams, nesamērīgi lielu sabiedrisko attiecību speciālistu skaitu, kurš saglabājies iepriekšējā apmērā, lai gan vairāki mazāki novadi apvienojušies vienā lielākā. Valsts kontrolieris Rolands Irklis arī informēja, ka drīzumā plānots sākt arī otro revīziju. Tajā tiks pētīts, kā tiek veikta ATR īstenošanas gaitā nepieciešamā reorganizācija, veidotas jaunās pašvaldību struktūras.
