Pagājuši aptuveni 20 gadi kopš izdota pēdējā Latvijas Sarkanā grāmata par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem. Tagad eksperti apzina un apkopo jaunākos datus par apdraudētajām sugām Latvijā, lai jau pēc dažiem gadiem varētu laist klajā jaunu Latvijas Sarkano grāmatu.
Sugu skaits Latvijā ir mērāms vairākos tūkstošos, taču gan pēc starptautiksiem kritērijiem, gan jaunākajiem pieejamajiem datiem Latvijā, izvērtētas tiks aptuveni 1200 apdraudētās sugas. Process ir ilgs, taču rezultāti būs ļoti nozīmīgi, lai varētu izstrādāt un nopublicēt jaunu Latvijas Sarkano grāmatu un, kā jau šobrīd atzīst eksperti, varētu būt, ka kāda suga no Sarkanās grāmatas tiks izņemta, bet kāda tajā iekļauta.
Kā stāsta LU Bioloģijas institūta projekta LIFE FOR SPECIES vadītāja Gunta Čekstere, eksperti strādā un tas viss ir procesā: “ Tā provizoriski neko skaļi negribētos šobrīd minēt, bet, piemēram, runa varētu būt par tādu augu kā Skarainā ģipsene, kas ir iekļauta iepriekšējā Sarkanajā grāmatā, bet Latvijā tomēr izrādās ir diezgan tāda un ne tikai Latvijā, bet arī apkārtējās valstīs, patiesībā pat tāda agresīva suga. Viņa izplatās diezgan plaši un ir sastopama visbiežāk piejūrā, kāpu zonā un tā varētu būt viena no sugām, kas, iespējams, nākotnē Sarkanajā grāmatā vairs nebūs.”
Lai izvērtētu apdraudētās sugas Latvijā, projektā iesaistīti arī Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils universitāte un Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kurā arī norāda, ka ir sugas, kurām situācija uzlabojusies. Piemēram, no Sarkanās grāmatas, iespējams, varētu tikt izņemta dzērve, kurai šobrīd klājas labi gan Latvijā, gan Eiropā, bet ir sugas, kurām situācija paslikitnājusies.
To, ka ir sugas kam klājies labāk un arī tādas, kam ne tik labi, apstiprina arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus: “Piemēram, dzeltenā cielava, kuras populācija ir strauji samazinājusies šajā laikā, lai gan kādreiz sarkanajā grāmatā nebija. Bet vēl jāņem vērā, ka ir mainījusies arī pieeja tai, kā šādas Sarkanās grāmatas tiek veidotas. Līdz ar to daļa sugu var nākt klāt vai iet prom. Ne tāpēc, ka viņu stāvoklis ir mainījies, bet tāpēc, ka mums ir citi principi, uz kuriem mēs šobrīd Sarkanās grāmatas balstām.”
Lai informāciju par apdraudētajām sugām apkopotu, eksperti dodas gan dabā, gan apkopo informāciju no dažādām datu bāzēm. Izmantota tiek arī ārzemju literatūra, lai saprastu vai citās valstīs kāda suga ir apdraudēta un, kāda varētu būt tās nākotne. Vienlaikus apdraudēto sugu sarakstam, top arī īpaši aizsargājamo sugu saraksts.
Gunta Čekstere norāda, ka šie divi saraksti nebūs identiski: “ Līdz ar to mums šis izvērtējums pie sugu apdraudētības līmeņa ir ļoti svarīgs, lai arī nodefinētu īpaši aizsargājamo sugu sarkastu, jo tas, ka suga ierakstīta Latvijas Sarkanāja grāmatā, faktiski nedod viņai šo te aizsardzības statusu. Tas ir tikai sabiedrības informētības līmenim.”
Plānots, ka jauna Latvijas Sarkanā grāmata iznāks 2024.gadā pēc līdzīga principa kā šobrīd - tā sastāvēs no vairākām grāmatām, kas veltītas katrai sugai vai divām, trim sugu grupām kopumā. Šobrīd gan vēl to nevar apgalvot, bet ir cerība, ka izdosies nopublicēt arī Sarkano grāmatu par sūnām, jo tāda nav bijusi.
