Eksperimentālie ceļa posmi Vilcē cerības attaisnojuši

Jelgavas novada Vilces pagastā pirms dažiem gadiem divos ceļa posmos  uzlēja eksperimentālo asfaltu. Pirmajā eksperimentālajā posmā bitumenam tika pievienotas granulas no nolietotām autoriepām, bet otrajā arī plastmasa.  Kā atzīst Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki, eksperimenti cerības esot attaisnojuši, pašreiz turpinās darbs pie asfaltbetona pilnveides.

Vietējas nozīmes ceļš Vilces pagastā Jelgavas novadā klāts pirms daudziem gadiem. Gluži tāpat kā citviet Latvijā – to klāj ielāpi un bedres. 2022. gada rudenī tika uzklāts eksperimenālais asfalts, kura sastāvā ir gan nolietotu riepu granulas, gan plastmasa.

 Uz šī ceļa ir vēl viens eksperimentālais posms 350 metru garumā, kuru  uzklāja 2021. gada septembrī. Abi ceļa  posmi  izturējuši gan aukstumu, gan karstumu, gan citus dabas pārsteigumus bez bojājumiem. Vien 2021. gadā uzlietajā  posmā asfalta mala nav izturējusi, visticamāk,  ar kāpurķēdēm aprīkota transportlīdzekļa pārvietošanos.

RTU pārstāvis Viktors Haritonovs:  “Skaidrs, ka, ja kāpurķēžu transports, tad, lai cik tas segums nebūtu izturīgs, tāda slodze nav paredzēta, bet ir atjaunošanas pasākumi, ar ko var uzlabot.”

Autovadītājiem nedaudz vairāk kā puskilometu garais ceļa posms  bez bedrēm lielākoties paliek nepamanīts, bet uz ceļa satiktie velosipēdisti priecājas, ka vismaz mazu gabaliņu var braukt pa gludu asfaltu, neatkarīgi no tā – eksperimentāls vai parasts asfalts.

Kā  ReTV stāsta RTU vadošais pētnieks, pirmajā eksperimentā galvenais bijis atrast veidu, kā ražot videi draudzīgāku asfaltu. Otrajā posmā izmantota jauna granulu pārstrādes tehnoloģija,  turklāt – tajā izmantoti divu veidu atkritumi: riepas un plastmasa. Tagad tiekot strādāts pie  nākamā eksperimenta. Haritonovs: “Iepriekš mēs divos eksperimentos strādājām, ka modificējām bitumena saistvielu jeb to līmi, kas salīmē šķembu daļiņas, bet šobrīd modificēsim asfaltbetonu. Tas uzdevums ir, lai tas kļūtu pievilcīgāks, to varētu izmantot maksimāli daudz. Lai visi, kam ir asfaltbetona ražotne, to varētu izmantot un nevajadzētu pirkt.”

Kā skaidro Viktors Haritonovs, jaunais produkts būšot ne vien dabai draudzīgs, bet arī lētāks.

Izmantot ceļu būvniecībā iespējams arī produktu, kas radīts pirmajos divos eksperimentos, bet pagaidām tas netiekot darīts.  Plašāka tā izmantošana, visticamāk, esot gaidāma tad, kad no uzņēmēja tiks prasīts ne vien kādas ir asfalta īpašības,  bet arī cik daudz izmešu tiek radīts ražošanas procesā. Trešo eksperimentālo ceļu posmu plānots uzklāt vēl šogad.