Ekonomisti: nevar dažas nozares atbalstīt visu laiku

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, valdība ar sociālajiem partneriem šodien sprieda, ko darīt ar tām nozarēm, kuras šajā laikā cietušas visvairāk. Viena no šādām nozarēm ir ēdināšanas pakalpojumi. Ekonomikas ministrijai ir savi piedāvājumi atbalstam, taču jautājums ir - vai tas ir jādara un cik ilgi. ReTV Ziņu dienests apkopoja ekonomistu viedokli par šo.

Pašreizējās prasības ēdināšanas uzņēmumiem uzliek stingrus iemauktus: iekštelpās drīkst apkalpot vienīgi klientus, kuri spēj apliecināt, ka ir vakcinēti pret Covid-19, ir izslimojuši to vai nav inficēti. Tas sašaurina apmeklētāju loku, daļai izraisa neapmierinātību. Epidemioloģiskās drošības prasības attiecas arī uz ēdināšanas uzņēmumu darbiniekiem, tomēr vienīgi to ievērošana ir ceļš uz lielāku klientu plūsmu, līdz ar to – uz izdzīvošanu, uzskata ekonomisti:

 “Valstis, kurām mēs parasti tiecamies līdzināties – Ziemeļvalstis, Vācija, kur vairāk nekā 65% no iedzīvotājiem ir vakcinēti, Zviedrijā jau tuvojas 70%, Dānijā pat 75%, viņi var sākt atvērt, patiešām atvērt ekonomiku un izbeigt daudzus ierobežojumus. Mēs esam varbūt pie 50%, pat ne vēl pie 50% neesam aizsniegušies,” saka Līva Zorgenfreija, “Swedbank” galvenā ekonomiste, un turpina, “no ekonomikas viedokļa skatoties, ekonomika varēs pilnvērtīgi darboties tikai tad, ja vīrusa izplatība tiks kontrolēta.”

Ierasti tiešs ir investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš gan ar cieņu izsakās par jebkuru uzņēmējdarbības veidu kā par “zemes sāli”, tomēr akcentē, ka jādarbojas tajos apstākļos un noteikumos, kādi nu ir.  “Sabiedriskās ēdināšana ir sektors, kur vēsturiski ir sanitārās grāmatiņas. Viņiem jau ir skaidrs, ka ir jāievēro [prasības] un ka slims cilvēks nedrīkst ierasties darbā, ka ir jābūt pārbaudēm un visam pārējam. Tas jau ir viņu kultūrā un normā. Pielikt klāt vēl vienu poti, kurai tur obligāti ir jābūt, lai varētu strādāt… Es uzskatu, ka nav nekāda pamata [runāt] par visu to brīvību. Tad acīmredzot ir jādodas meklēt brīvību kādā citā tirgū,” pauž Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, uzņēmējs.

Runājot par atbalstu, kādu ēdināšanas uzņēmi saņēmuši līdz šim, ekonomisti akcentē: aprēķinos un izmaksās bijis daudz kļūdu. Iznākumā dažiem atbalsts bijis pat lielāks nekā nepieciešams, bet citiem – nepietiekams. Tas liecina, ka nākamās atbalsta shēmas, kas, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, noteikti būs nepieciešamas, jāorganizē savlaicīgi un individualizēti, uzskata “Swedbank” ekonomiste. “Mērķim būtu jābūt tādam, ka mūsu atbalsts uzņēmumiem, iedzīvotājiem kļūst arvien mērķētāks, nevis tāds plašs, teiksim, šī iniciatīva samazināt PVN atsevišķām nozarēm ir tāds kā lielgabals, ar kuru šaut, jo PVN ir milzīgs nodokļu ieņēmumu avots budžetā, un tas ir ļoti, ļoti liels instruments. To nebūt nevar saukt par mērķētu atbalstu,” skaidro Līva Zorgenfreija.

Rungainis iesaka pievērst uzmanību jaunam izaicinājumam, kas saistīts ar ēdināšanas uzņēmumu attīstību cieši saistītajam tūrismam. Proti, jau tuvākajā nākotnē vides aizsardzības apsvērumu dēļ, visticamāk, tiks ierobežota aviosatiksme, tūrisms kļūs arvien lokālāks un ekoloģiskāks, ārvalstu tūristu plūsma - arvien ierobežotāka.


Foto: Freepik