Ekonomisti kritizē valdības atbalstu elektrības cenas pieauguma mazināšanai

Ņemot vērā aizvien pieaugošo elektrības cenu, kas teju katru nedēļu sasniedz jaunus rekordus, valdība šonedēļ vienojās galalietotājiem kompensēt pusi no elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksām. Ekonomisti jau norādījuši, ka cilvēkiem no tā būs mazs labums.

Elektrības cenas turpinās kāpt – tā pauž aptaujātie Latvijas banku ekonomisti. Visvairāk tas skars Latvijas mājsaimniecību finansiālo situāciju, proti - elektrības sadārdzinājums jau šobrīd ietekmē ne tikai elektrības rēķinus, bet jāmaksā vairāk būs par gāzi un pārtiku. “Ja ir ļoti augstas energoresursu izmaksas, kas veicina straujāku inflāciju, tas var ietekmēt ekonomisko aktivitāti, kaut vai tikai tādēļ, ka iedzīvotāju pirktspēja mazinās. Kas ir pirktspēja - tas ir tik daudz, cik iedzīvotāji var atļauties iegādāties reālās preces un pakalpojumus,’’ saka Līva Zorgenfreija, AS “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste.

“Tas var veidot diezgan kritisku situāciju ļoti daudzām mājsaimniecībām. Visticamāk, nāksies domāt par tām mājsaimniecībām, kuras ir diezgan būtiski atkarīgas no elektroenerģijas patēriņa, mēs jau šobrīd redzam ļoti kliedzošus gadījumus par strauji pieaugošiem rēķiniem,” norāda Dainis Gašpuitis, AS “SEB banka” ekonomists.

Elektrības cenu pieaugumu jau šobrīd novērojuši arī iedzīvotāji. “Uz maniem kvadrātmetriem tas diezgan daudz ietekmēs. Pieci bērni un viss pārējais, protams, ka tas nav izdevīgi nevienam. Pagaidām neesmu skatījies, bet mums summa ir kādi desmit eiro klāt pie rēķina, nekas jau patīkams nav, bet - ko darīt.’’

Lai novērstu elektrības sadārdzinājuma sekas, valdība šonedēļ lēmusi tās galalietotājiem uz pusi samazināt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksas, taču, kā norāda ekonomisti, ņemot vērā, ka tās sastāda vien aptuveni trešo daļu no elektrības rēķina summas, realitātē iedzīvotājiem šis samazinājums, rupji rēķinot, būtu lēšams tikai 15 procentu apjomā. “Visu šo divu gadu laikā mēs redzam, ka mēs nesaprotam, kuras ir tās mājsaimniecības, kurām ir nepieciešams atbalsts, kuri ir tie uzņēmumi, kuriem nepieciešams atbalsts,” saka Līva Zorgenfreija.

Lai arī valdība jau lēmusi piešķirt vakcinētiem senioriem 20 eiro pabalstu ziemas mēnešos, kā arī plāno paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku, “SEB bankas” ekonomists norāda, ka būs daļa mājsaimniecību, kuras vienkārši nevarēs kvalificēties šādam papildus atbalstam. “Šobrīd, protams, iet vieglākais ceļš, ka mēs skatāmies mazāk aizsargātas grupas, kuras ir viegli nosakāmas, bet ir ļoti daudzas grupas, kur ir jāpaanalizē,’’ atzīst Dainis Gašpuitis.

Visreālāko atspaidu šobrīd ekonomistu ieskatā sniegtu PVN samazināšana, taču koalīcija par šo par šo priekšlikumu nespēja vienoties. 


Foto: Freepik