Eiropas čempions armvrestlingā popularizē šo sporta veidu Daugavpils pusē

Daugavpils pusē dzīvo jaunietis Sandris Šedis, kurš nesen kļuvis par divkārtēju Eiropas čempionu armvrestlingā. Šobrīd gan viņam daudz laika atpūsties nav, jo jau pēc trīs nedēļām jādodas uz Pasaules čempionātu Rumānijā.

Arī brīvdienā, pēcsvētku novakarē, Naujenes pagasta kultūras nama sporta zālē spīd gaisma. Tur uz armvrestlinga treniņu pulcējušies trīs jauni vīrieši. Augšdaugavas novada Locikos jau gadiem koptas tieši spēka sporta veidu tradīcijas, taču tikai relatīvi nesen Sandrim Šedim šeit izdevies popularizēt arī armvrestlingu. “Tieši armvrestlinga treneris, jā, Latvijā mums laikam pieci varbūt tādi armvrestlinga treneri ar izglītību. Rīgā es negribēju palikt. Gribējās tuvāk mājām, tāpēc atbraucu uz šejieni,” saka Sandris Šedis, Eiropas čempions armvrestlingā.

Sandris oktobra beigās Viļņā ieguva divkārtēja Eiropas čempiona titulu savā svara kategorijā. Līdzīgi veicies arī jelgavniekam Kristapam Blūmam. Sandris stāsta, ka armvrestlingam pievērsies, studējot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Progress bijis ātrs. “Protams, kaut kādā mērā ģenētika spēlē lomu, kaut kāda saišu izturība, muskuļu sastāvs un tā tālāk. Vienmēr paticis, arī jau skolas gados palauzties ar klases biedriem. Sešpadsmit gadu vecumā sāku iet uz sporta zāli. Tā kā tos trīs gadus līdz augstskolai jau bija kaut kāda bāze izveidojusies,” stāsta Sandris Šedis.

Visa pamatā gan ir darbs, uzsver Sandris. “Katru dienu jau laikam astoņus gadus treniņi piecas, sešas reizes nedēļā. Tur tas rezultāts arī veidojas.”

Kļūstot par sporta dzīves organizētāju Naujenes pagastā, sociālajos medijos ievietojis aicinājumu trenēties armvrestlingā un drīz vien pāris jaunieši atsaukušies. Viņu vidū bija Dmitrijs un Juris, kas ikdienā ir ugunsdzēsēji. “Ļoti liela slodze, rokām jābūt stiprām, lai varētu gan stobrus, gan spiedvadus, gan strādāt tādu fizisku darbu, jo tā mēs attīstām gan saites, gan locītavas, plecus, visu ķermeņa augšējo daļu,” pauž Juris, trenējas armvrestlingā.

Locikos kopumā trenējas apmēram desmit sportisti, taču šajā sporta veidā gan tiešā, gan netiešā nozīmē svarīgi ir nenolaist rokas. “Mēs, nezinu, nodarbojamies kādus divus, trīs gadus, tagad tikai sākas tie gadi, kad pēc treniņa rokas nesāp tik traki kā pirmajos gados,” saka Juris, trenējas armvrestlingā.

Sandrim pašam ikdienā jāiztiek bez trenera uzraudzības, taču savulaik daudz palīdzējis Jānis Amoliņš. Pēc nedēļas jādodas uz Pasaules čempionātu. “Tur ir mērķis tikt trijniekā vismaz. Tagad cītīgi gatavojamies, cik nu tas iespējams. Pāris nedēļas bija atpūtai pēc Eiropas un divas nedēļas treniņiem atkal. Cenšamies uzlabot formu, varbūt kaut ko uzlabot, tad jau dosimies cīņā atkal,” pauž Sandris Šedis.


Foto: Freepik