Dzīvnieku aizstāvji: cietsirdību pret dzīvniekiem nevar kvalificēt kā administratīvu pārkāpumu

Gada laikā vien tikai vienā gadījumā, kas bija saistīts ar liellopiem, par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem īpašniekam piemērots papildsods, aizliedzot tos turēt divus gadus. Šāds papildsods no pagājušā gada 1.jūlija ir iestrādāts Dzīvnieku aizsardzības likumā, taču dzīvnieku aizstāvji uzskata - ir nepilnīgs, tāpēc nepieciešami uzlabojumi. 

Atkritumos vai mežā izmesti kaķēni, pie koka cieši ķēdē piesiets suns, dzīvnieks ir mērdēts badā vai pret viņu cilvēks cietsirdīgi izturējies vēl citos veidos. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas laiku pa laikam sastopas ar šādām situācijām, taču nepamet sajūta, ka vainīgais nav saņēmis atbilstošu sodu.

“Man piezvana PVD inspektors privāti un lūdz: “Gundega, tu nevari aizbraukt? Kūtī divus gadus sēž iespundēts suns, vari aizbraukt? Saimnieks ir ar mieru labprātīgi viņu atdot.” Jā, es aizbraucu pakaļ tam dzīvniekam, paņemu, bet ir jautājums - vai šis saimnieks tiks saukts pie atbildības par to, ka viņš divu gadu garumā ir spīdzinājis dzīvnieku,” saka dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu-Ķepā” vadītāja Gundega Bidere.

Nodibinājuma “dzivniekupolicija.lv” valdes locekle Daina Ločmele pauž: “Pēdējā laikā mums ir bijuši četri ļoti skaļi tādi gadījumi saistīti ar cietsirdību un nežēlību pret dzīvniekiem. Viens no tiem ir zināmais kaķis maisā, kur saimniece ievietoja kaķēnu divos polietilēna maisos un iemeta miskastē. Esam izgājuši visas iespējamās institūcijas, mēs esam pārsūdzējuši visus lēmumus, kurus esam varējuši pārsūdzēt, esam snieguši sūdzības prokuratūrā, cik nu esam varējuši to darīt, un diemžēl tas atbildīgo institūciju lēmums ir tāds, ka dzīvnieks nav miris - attiecīgi personu saukt pie atbildības mēs nevaram.”

Daina Ločemle atminas vēl divus nežēlīgus gadījumus, kad dzīvnieki turēti pie ķēdēm - ar ļoti sliktu veselības stāvokli bez pārtikas un ūdens. Viens no tiem bija arī ziemā, kad valdīja mīnus 20 grādu sals. “Sunītis bija 2 nedēļas pie ķēdes bez nekā, un atkal jau atbildīgo institūciju šis te viedoklis, ka, jā, personai ir uzlikts, piemērots naudas sods, dzīvnieks ir viņam jāatgriež, un, mūsuprāt, atgriezt dzīvnieku apstākļos, neatkarīgi no tā, kādu naudas sodu cilvēks ir samaksājis, ir absolūti nepieļaujami.”

Dzīvnieku aizstāvji uzskata - izmaiņas ir jāveic, jo cietsirdība nevar tikt kvalificēta kā administratīvais pārkāpums. “Cietsirdības gadījumi ir jāuztic tikai un vienīgi policijai un juristiem, jo veterinārārsti nevar kvalificēti un prasmīgi izmeklēt šīs lietas, saucot lieciniekus, noskaidrojot visus apstākļus, tāpēc mēs esam par to, lai cietsirdība netiktu definēta vispār nekādā veidā kā administratīvais pārkāpums, bet tikai un vienīgi kā kriminālpārkāpums, par ko iestājas kriminālatbildība,” saka dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.

Sazinoties ar Pārtikas un veterināro dienestu, tur pauž, ka šobrīd noteiktais papildsods par dzīvnieka turēšanas aizliegumu uz laiku līdz diviem gadiem ir grūti piemērojams un izsekojams. Un par gadījumu, kad kaķēns tika ielikts maisā un izmests atkritumos, atzīst - inspektors pieņēmis pārāk maigu lēmumu. Zemkopības ministrijā piebilst, dzīvnieku aizstāvju rosinājumi un šī brīža sistēma vēl ir jāvērtē; ir arī jau ieviesti bargāki naudas sodi. Fiziskām personām par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sods ir no simts līdz diviem tūkstošiem eiro, bet juridiskām personām - līdz 3500 eiro.


Foto: FreePik