Dzīves aicinājums – mediķis

Lai mazinātu veselības aprūpes darbinieku trūkumu ārpus Rīgas, pirms divarpus gadiem Veselības ministrija sāka kompensāciju izmaksu tiem mediķiem, kuri gatavi doties strādāt reģionos. Egils Bukšs – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs – ir viens no astoņsimt mediķiem, kurš ir izdarījis šo izvēli. Tagad uz gadu par savu dzīvesvietu viņš sauc Valku.

Egils, kuram Valkā rit pirmais gads, šo Ziemeļvidzemes pilsētu un pirmās sajūtas vērtē ļoti pozitīvi. “Miers, klusums, tā Rīgas rutīna vienkārši apriebās, esmu “tīrais” rīdzinieks, šeit atbrauc, patiešām cita pasaule! Un cilvēki arī baigi foršie. Šī ir īstā vieta, kur būt”, smej Egils.

Patiesībā sanākusi ne tikai dzīves vietas, bet arī profesijas maiņa, jo Rīgā Egils Bukšs bijis Neatliekamās medicīniskās palīdzības auto šoferis, tad pielēmis, ka jādodas mācīties, lai kļūtu par ārsta palīgu, nepagāja ne ilgs laiks, kad ideja tika īstenota. Egils atklāj, ka šāda doma “dzimusi”, jo, skatoties no malas, kā strādā ārsti un ārsta palīgi, palēnām apjautis, ka grib viņiem palīdzēt aizvien vairāk un nekas cits neatlika kā apslēpto aicinājumu “ vērt vaļā”.

Doma iemainīt Rīgu pret kādu citu pilsētu Egilam bijusi jau arī pirms viņš uzzinājis par kompensācijām, kuras iespējams iegūt, izvēloties strādāt reģionos. Kompensāciju viņš uzskata par ļoti labu bonusu, lai pilnvērtīgi iekārtotos jaunajā dzīvesvietā. “ Tas projektiņš, teiksim tā, ir tāds patīkams “spēriens pa pēcpusi”, lai tu atnāktu un sāktu savu dzīvi tā pa īstam”, turpina Egils. Summa, kuru saņem mediķis, kurš dodas strādāt ārpus Rīgas, ir atšķirīga, jo vērā tiek ņemts arī ģimenes stāvoklis.

Veselības ministrijas projektu vadības departamenta direktore Liega Zalcmane norāda, ka vidējā summa ir ap 8 tūkstoši. Jāpiemin, ka tā gan ir mainīga, jo izmaksas veidojas no ģimenes locekļu skaita, jo lielāka ģimene, jo lielāka summa, kura tiek izmaksāta vienā reizē.

Kompensācijas darbam reģionos, kā vērtē Veselības ministrijā, ir devušas pozitīvu rezultātu, jo par labu dzīves un darba vietas maiņai izšķīrušies 800 mediķu. Tā kā situācija ar ārstniecības personāla deficītu pēdējos gados ir bijusi dramatiska, it īpaši ārpus Rīgas, fakts, ka 800 ārstniecības personas ir papildinājušas ārstniecības iestādes, vērtējams kā ļoti labs. Visaktīvākā kustība notiek Latgalē un Vidzemē.

Egils Bukšs par darbu reģionā nesūdzas, lai gan atzīst, ka salīdzināt darbu galvaspilsētā un laukos ir neiespējami, jo tagad lielākoties nākas paļauties uz pašu spēkiem. Savu atbildi viņš pamato ar to, ka Rīgā ambulatorās iestādes atrodas nosacīti tuvu, tā kā nav ilgi jāgaida pēc palīgiem, piemēram, reanimācijas brigādes. Laukos viss ir savādāk, ne kuru katru reizi var atbraukt, jo attālumi ir lieli.… Ir cilvēki, kuri dzīvo meža vidū, citreiz tur pat telefonam nav zonas, neķer navigācija, jāpaļaujas uz auto vadītājiem, kuri savu darbu prot un atrod cietušā māju pat tumšākā meža vidū.

Protams, nākas braukt arī pie Covid- 19 slimniekiem, bet to Egils Bukšs vērtē kā pašsaprotamu sava darba pienākumu, kad jāpārvar cilvēciskās bailes: “Ja baidīsies, tad šajā profesijā droši vari nestrādāt, kad es atnāku uz maiņu, es nezinu...man laikam tāds klikšķis notiek, tas ir mans darbs, tas man ir jādara, jo manā vietā neviens to neizdarīs”, sarunu noslēdz Egils.

Bet runājot par atbalsta programmu mediķiem, kuri gatavi pārcelties no galvaspilsētas uz darbu novados - tad tā turpināsies līdz pat 2023.gada rudenim un plānots, ka kopumā tie varētu būt ap 1400 medicīnas darbinieku, kuri programmas ietvaros varētu papildināt kādu no reģiona slimnīcām.