Dzintis, Jumis, Ako – kalendārā ierakstīti vēl 10 personvārdi

Latviešu tradicionālo vārdadienu sarakstā kopumā ir vairāk nekā 1020 personvārdu. Tā kā ieviešas jauni un kalendārā daži retāk sastopami vārdi nemaz nav ierakstīti, Valsts valodas centrs sarakstu reizi trīs četros gados papildina. 

Pēdējo gadu laikā Valsts valodas centrs saņēmis aptuveni 300 pieteikumus ar lūgumu rast vietu kalendārā vairākiem personvārdiem. Eksperti lēmuši, ka no nākamā gada kalendārā būs lasāmi arī vārdi – Aurika, Meija, Jurgita, Vaiva, Pērle un Daris, Gerhards, Dzintis, Jumis, Ako. Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška saka: “Viens no svarīgākajiem kritērijiem ir vārda cilme. Tas nozīmē, ka priekšroka noteikti ir dodama latviskas, lietuviskas un arī lībiskas cilmes vārdiem. Dažos gadījumos arī kādiem senākiem citvalodu aizguvumiem. Šogad viens senģermāņu cilmes priekšvārds tika atbalstīts, arī viens latīņu.”

Ir vēl citi kritēriji, kurus Kalendārvārdu ekspertu komisija ņem vērā – vārda nozīme nedrīkst būt negatīva, noteicošais ir arī labskanīgums, tas, cik daudz cilvēkus konkrētajā vārdā sauc, kā arī vārdam jābūt ar zināmu tradicionalitāti. Agris Timuška: “Tas nozīmē, ka jau vairākus gadus desmitus jābūt lietotam un dotam tieši latviešu ģimenēs, ko objektīvi var konstatēt pēc personu reģistra datiem un tamlīdzīgā veidā.”

Komisija gadā saņemot aptuveni 100 iesniegumus, taču sēdes, kad iesniegumus pārskata, notiek vien reizi trīs gados. Tā kā pieteikumu ir daudz, lielai daļai vārdu arī atsaka. “Manam jaunākajam dēlam ir vārds Rasmuss, kas nav kalendārā. Mana mamma, gribēdama, lai mazdēlam būtu vārda diena, rakstīja Valsts valodas centram vēstuli ar lūgumu šo vārdu iekļaut. Viņa arī pamatoja, ka tas ir labskanīgs un latviešu valodā iederētos, latviešu valodā arī citi skandināvu vārdi ir ļoti labi iedzīvojušies, bet Valsts valodas centrs atteica, jo tas pamatojums lielos vilcienos bija tāds, ka, pirmkārt, kalendāru papildina ar latviskiem vārdiem,” stāsta valmieriete Zane Eniņa.

Agris Timuška: “Viens no bieži pieprasītajiem ir “Keita”, tomēr komisija uzskata, ka pietiek jau ar esošajiem šīs saknes vārda variantiem kā Kate, Katrīna un tamlīdzīgi. Mums šo tīri anglisko formu “Keita” nu arī nevajadzētu lieki popularizēt.”

Kalendārā ierakstīto vārdu saraksts kļūst arvien bagātīgāks, jo vārdus, pat ja to nesēju skaits ir samazinājies, nedzēš. Tie ir latviskas cilmes vārdi, par kuriem cerot, ka tos tomēr jaundzimušajiem nākotnē dos.