Dzīvojot ārpus Latvijas, ikdienā pietrūkst saiknes ar tautas kultūru un vēsturi. Taču daudzi latvieši arī svešumā iesaistās koros, deju kolektīvos, folkloras kopās. Pašlaik diasporas kolektīvi aktīvi gatavojas vasarā gaidāmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Nedēļas nogalē Lielbritānijā kopmēģinājumu aizvadīja Vidusanglijas un Bristoles latviešu kori. 

Vokālās pedagoģes Guntas Gelgotes vadībā Bristoles latviešu kora “Tilts” un Vidusanglijas latviešu kora “Nora” dalībnieki nedēļas nogalē pilnveidoja vokālās iemaņas, kā arī turpināja apgūt dziesmu svētku repertuāru. Dziedātāja Gunta Gelgota uz Angliju bija devusies jau otro reizi, šoreiz – lai pilnveidotu koru kopīgo skanējumu. “Es apbrīnoju koru dziedātājus un viņu vadītājas. Kā visi gatavojas un ir jau sagatavojušies. Ar kādu atdevi mācās. Ļoti daudz jau ir apguvuši, ir jau finiša taisnē,” saka vokālā pedagoģe, dziedātāja Gunta Gelgote.

Vasarā gaidāmajos dziesmu un deju svētkos abi kori gatavojas piedalīties kopā. To sastāvs pašlaik esot nepilns, tāpēc būtiski uzturēt labu skanējumu. Kopā svētkiem gatavojas aptuveni 40 dalībnieki. Vidusanglijas latviešu kora “Nora” vadītāja Nora Ragže saka: “Tā piederība zemei, piederība tautai ir tikai tādos lielos svētkos, kad stāvi ar visiem pārējiem cilvēkiem vienoti, tā kā viens veselums. Es to gribēju piedāvāt saviem koristiem, jo daudzi no viņiem nav piedalījušies dziesmu svētkos.”

Kolektīvu vadītājas atzīst, ka korekcijas meģinājumu regulārā norisē un koru sastāvā ieviesuši arī pandēmijas laika ierobežojumi. Nora Ragže turpina: “Mēs pa mazam bišķītim, lēnām, lēnām, caur visu lokdaunu. Pa dārziem, pa māju, visur, kur laida dziedāt, tā esam pa bišķītim tikuši tur, kur esam tagad.”

Tikmēr paši dziedātāji norāda, ka priekšā vēl koru skate. Mākslinieciskajiem kolektīviem ārvalstīs tā notiek attālināti – līdz aprīļa beigām koriem jāsagatavo izlozētas dziesmas video, kurus Latvijā maija sākumā izvērtēs žurija. Bristoles latviešu kora “Tilts” dalībnieks Jānis Paspārne: “Patīkami, kad ieguldītais darbs sāk nest rezultātus, kad visdiriģentu un arī mūsu pašu diriģentu ieguldītais darbs sāk nest augļus. Ir ļoti patīkami sajust kopības sajūtu, kad tās dziesmas sāk sanākt.”

Kā norāda diasporas kolektīvu koordinatore Latvijā, skates jau esot noslēgušās folkloras kopām. Līdzīgi kā koriem, arī dejotājiem skates maija sākumā notiks videoformā. Tām pieteikušies 35 kolektīvi no visas plašās pasaules. Savukārt no koriem pieteikumus skatēm svētku rīkotāji gaidīs vēl līdz 15. februārim. “Skaitām kopā latviešu pieteikumus uz skatēm, cik ir, un ir tā tendence, ka ir drusku mazāk deju kolektīvi, nekā bija 2018. gadā, tieši tas pats ir arī diasporai,” norāda diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska. 

Diasporas kolektīvi vasarā piedalīsies gan deju lieluzvedumā Daugavas stadionā, gan arī dziesmu svētku kopkora koncertos Mežaparka estrādē. Savukārt 3. jūlijā mākslinieciskie kolektīvi no ārvalstīm aicināti uz kopīgu pasākumu Ķīpsalā. “Tur tiek veidota īpaša programma, īpašais ir tas, ka aicinājām visus Kanādas kolektīvus apvienoties un izveidot savu priekšenumu,” saka diasporas kolektīvu koordinatore Aiga Vasiļevska.

Visplašāk Dziesmu un deju svētkos būs pārstāvēti latviešu mākslinieciskie kolektīvi no dažādām Eiropas valstīm. Taču šurp brauks dziedātāji un dejotāji arī no Brazīlijas, Austrālijas, Kanādas un Amerikas.