Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki jau visai drīz. Pēc vairāk nekā 160 dienām Rīgā pulcēsies aptuveni 40 000 dalībnieku, taču līdz tam vēl daudz darāmā. Šis gads koristiem, dejotājiem un citiem kolektīviem sācies ar intensīviem mēģinājumiem, jo tuvojas skates, kurās noteiks svētku dalībniekus. 

Jauniešu deju kolektīvs “Buki” Smiltenē uz mēģinājumu sanāk divas reizes nedēļā. Lai gan skate būs maija sākumā, kolektīvā saka – viņiem tas ir jau drīz. Lai kvalificētos vasarā gaidāmajiem svētkiem, šim kolektīvam kopā jāapgūst desmit dejas. Kolektīva vadītāja Ieva Atare stāsta: “Repertuārs, manuprāt, ir gana sarežģīts. Esam ielēkuši A grupā, kas ir visgrūtākās dejas. Šobrīd ir karstais laiks.”

Kolektīvs “Buki” pastāv tikai piecus gadus. Vairums dalībnieku dejo jau no mazotnes un ir pieredzējuši vairākus Dziesmu un deju svētkus, tāpēc apzinās, ka tuvākos mēnešus slodze būs liela. “Ar katru mēģinājumu jūti, ka nāk tuvāk un ir vairāk jāizdara. Mēģinājumi paliek garāki. Tiek veidotas nometnes, kurās paliekam pa nakti,” stāsta kāda dejotāja.

Līdzīgs noskaņojums ir arī vienīgajam senioru vīru korim Latvijā – “Baltie bērzi” no Valmieras. Gatavojoties skatei, kas būs aprīļa izskaņā, korī atzīst, ka tagad dziedāšanai nodosies pilnībā, stāsta kora dalībnieki Ervīns Mauliņš un Ēvalds Pavlovičs. Mauliņš: “Gatavojamies diezgan intensīvi. Es vēl spēlēju orķestrī “Signāls”. Arī tur notiek mēģinājumi. Dziesmu svētkos esmu bijis jaunībā. Jau no bērnības krāmējos ar mūziku.”

“Manā dzīvē esmu bijis 13 Dziesmu svētkos. Ja man tur augšā būs atvēlēts, noteikti Dziesmu svētkos piedalīšos. Tas ir neizsakāmi, var just latviešu kopumu un kultūru,” saka Pavlovičs.

Arī kora diriģente Inga Zirne stāsta, ka šis būs diezgan piepildīts laiks. “No Jaunā gada visi darbi uzņems apgriezienus divtik, jo nav noslēpums, ka bez skates repertuāra un Dziesmu svētku repertuāra mums ir arī citi koncerti, citas nodarbes.”

Tikmēr par repertuāra apgūšanu Valmieras jauniešu kora “Skan” diriģente Irēna Zelča saka – vēl daudz kas jāslīpē. Sastāvs tagad intensīvāk strādā pie izpratnes par dziesmu tekstu. “Nav apgūts pilnībā, ir apgūts pa daļām. Ar mums strādā virsdiriģenti, mums jau ir bijuši trīs kopmēģinājumi.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Sarmīte Pāvulēna stāsta, ka šobrīd svētkiem aktīvi gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu – ne tikai koristi un dejotāji, bet arī orķestri, vokālie ansambļi, koklētāji, folkloras kopas un citi. “Pēc pieredzes, mums tomēr visi kolektīvi, kas piedalās skatēs, arī tiek uz svētkiem, jo cilvēki ir motivēti, lai varētu piedalīties svētkos, visi vienmēr ir ļoti labi sagatvojušies.”

Plānots, ka vairums kolektīvu mākslinieciskā un tehniskā snieguma vērtējums būs zinās maija izskaņā, dažiem kolektīviem skates notiks arī jūnija sākumā. Jāpiemin, ka šogad Dziesmu un deju svētku tradīcijai aprit 150 gadi.