Dzejnieki viens otram lasa dzeju

Septembris ir dzejas mēnesis. Šos svētkus atzīmē visā Valmieras novadā. Bijām ciemos uz autoru vakaru Valmieras integrētajā bibliotēkā, kur savu dzeju lasīja gan pieredzējušie, gan jaunie dzejnieki.

Kas gan var būt labāks par to, ka dzeju lasa pats autors. Šādu lielisku notikumu varēja baudīt Valmieras integrētajā bibliotēkā, kur uzstājās tādi autori kā Tamāra Skrīna, Juris Helds, Daina Sirmā, Agnese Rutkēviča, Ieva Kanepone, Aivars Ustups, Ivars Šteinbergs un Justīne Aldersone. Valmieras integrētās bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne: “Dienas garumā ir bijuši vairāki notikumi. Rīta pusē tikās vidusskolēni ar Ivaru Šteinbergu, konceptuālās dzejas pārstāvi, meistarklasē. Dzejniekiem bija atpūtas brīdis un pārdomu brīdis. Bijām Mujānu biedrības namā, bijām Zilajākalnā - Z tornī. Tur arī dzejas lasījums notika, tagad vakarā noslēgums. Visā novadā tiek svinētas dzejas dienas. Mēneša garumā tiek cilvēkiem piedāvāti dažādi pasākumi.”

Viens no talantīgajiem jaunajiem dzejniekiem ir Ivars Šteinbergs, kurš pērnajā gadā saņēma dzejas dienu balvu par krājumu “Strops”: “Šodien viena no lietām, kas man ļoti patika mūsu pasākumos, tas, ka ir pārstāvētas ļoti dažādas paaudzes, ko uzsvēra arī Agnese Rutkēviča, pasākumu vadot. Sākot jau no pagājušā gadsimta pirmās puses, līdz mūsu gadsimtam. Tas viss ir pārstāvēts šajā lasījumā, līdz ar to tur parādās daudz un dažādas dzejas tradīcijas, ko vienkārši ir bauda vērot.”

Šobrīd Ivars Šteinbergs strādā pie jauniem dzejoļiem, kas beigās tiks apkopoti vienā krājumā. Tā pat, viņam ir aizsācies vēlviens cits radošs projekts, neko daudz viņš mums nevēlējās atklāt, tikai to, ka raksta īsas esejas par burtiem. Kā vēl viens no viesiem bija leģendārais dzejnieks Juris Helds. Viņš saka, ka mūsdienās dzejai ir jaunas tendences. “Tajā laikā publika bija pateicīga, ja tā var teikt, tas nav tas īstais vārds, bet gāja uz to, ka viņi gribēja dzirdēt, kādas ir dzejnieku domas, jo pamatā dzejniekos, tādos progresīvākos cilvēkos, visu laiku bija pret padomju dumpīgums iekšēji. Viņi jau nerakstīja deklerācijas. Man ļoti patika kā Knuts Skujinieks, lai vieglas smiltis, ka viņš kādreiz teica par tā laika jaunajiem dzejniekiem - “Es nemācīju jaunos, lai tie būtu pret padomju dzejnieki, bet lai viņi būtu ne padomju dzejnieki. Tagad ir vairāk pārgājuši uz tādu dzejprozu. Man, godīgi sakot, nav tāda tuva. Man tuvāk ir moderni klasiskais stils. Es laikam esmu 19. gadsimta cilvēks dvēselē.”

Runājot par Valmieras integrēto bibliotēku un iešanu līdzi laikam, tad to viņi ir veiksmīgi savienojuši. Ja sākumā bija grāmatu nodošanas kaste, tad šobrīd ir pieejams grāmatu pakomāts.