“Tās ir manas mājas,” ar satraukumu saka tie cilvēki, kas dzīvos nupat atklātajā grupu dzīvokļu mājā Kuldīgas novada Dzeldā. Šāda iespēja deinstitucionalizācijas procesā radīta vairākās vietās visā Latvijā. Tie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ar nelielu atbalstu var dzīvot patstāvīgi un iekļauties sabiedrībā, vairs nedzīvos aprūpes iestādēs. 

Zelma un Normunds līdz šim dzīvojuši valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi”, kas ir Grobiņas pagastā. Viņi ir vieni no tiem 16 cilvēkiem, kas par savām mājām nu sauks tikko par grupu dzīvokļiem rekonstruēto daudzdzīvokļu ēku Kuldīgas novada Dzeldā. Te ir plaša koplietošanas dzīvojamā istaba un virtuve. Istabiņas ir piemērotas vienam vai diviem cilvēkiem, atsevišķi labierīcības un vieta veļas mazgāšanai. Normunds Zīle ir īpaši priecīgs, jo tā ir viņa atgriešanās vietā, kur reiz dzīvojis. “Te kādreiz, cik es atceros, māja bija ļoti bēdīgā stāvoklī. Cīravā mācos skolā, pabeigšu to. Tad jau, cerams, kādu darbiņu atradīšu.”

“Man tāds šoks. Es ieeju, man pilnīgi asaras birst. Pirmo dienu, kad atbraukšu, būs jāizkrāmē mantas, mani mentore atbalstīs. Tad es būšu priecīga, tās ir manas mājas,” saka grupu dzīvokļu mājas iemītniece Zelma Novikova.

Šī vēl ir tikai iepazīšanās ar jaunajām mājām. Cilvēki no sociālās aprūpes centriem un arī ģimenēm te sāks dzīvot pēc nedēļas. Grupu mājas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir viens no deinstitucionalizācijas projekta virzieniem. Tā mērķis – mazināt cilvēku uzturēšanos aprūpes centros. Šī Eiropas Sociālā fonda projektā līdzīgas grupu mājas Kurzemē ir jau tapušas Saldus un Ventspils novadā, Liepājā, drīz atklāšanu piedzīvos arī Rucavas pagastā un Kuldīgā. “Tie, kas ir gatavi un darbojas, tie ir aizņemti. Ir cilvēki, kas paliek un dzīvo, un ir cilvēki, kas atkal nāk, saņem pakalpojumu, iemācās dzīvot patstāvīgāk un dodas tālāk,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone-Slava.

Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” direktore Sarmīte Segliņa: “Kā piemēru var, piemēram, minēt vienu sievieti, kurai ir vecāki, jo jau tādā ļoti sirmā vecumā, un šai sievietei ir garīga rakstura traucējumi, un tad arī vecāki, protams, ir priecīgi, ka viņiem jau ir zināma tā bērna nākotne, kur tad viņš nākotnē dzīvos.

Dzīvot grupu mājā nozīmē pašam domāt par ikdienas tēriņiem, sadzīves izdevumiem un savu dienas plānošanu. Lai tomēr viss būtu labi, klāt ir arī cilvēki, kas palīdz, ja kaut kas neizdodas. Kuldīgas novadā šo pakalpojumu nodrošināt ir uzticēts “Latvijas Samariešu apvienībai.” Tās pārstāve Lolita Grīnvalde saka: “Mēs viņus iedrošināsim, lai viņiem ir sajūta, ka ir svarīgi šajā dzīvē. Tas būs pirmais mūsu uzdevums pēc tam tālāk. Tad, kad būs specializētās darbnīcas, kad būs dienas centrs, tad būs jau citādākas nodarbības.”

Nīkrāces pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Rītiņa: “Pagastā esam runājuši par iespēju mazdārziņus piedāvāt, kur varētu rušināties un veidot paši, saprast, kā tas dārzenis izaug, burkāns, biete un kāpostiņš. Esam drusciņ tālāk padomājuši – uzrakstījuši “Darīsim paši!” projektu, kur līdzcilvēkus iesaistīsim projekta veikšanā.”

Pirmajā dienā radošajā darbnīcā katrs jaunais iemītnieks veidoja savu emociju lapu. Pēc pusgada līdzīgi tapšot arī otra un abas salīdzinātas.

Foto: Ieva Benefelde