Ņemot vērā aukstā laika turpināšanos, pieaug ugunsgrēku skaits, kuru iemesls saistīts ar apkures lietošanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vidēji gadā saņem ap 500 izsaukumiem uz ugunsgrēkiem, kas izcēlušies no netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanas. Jāuzsver, ka svarīga ir regulāra pārbaude, tīrīšana, kā arī vajadzības gadījumā - sistēmu uzlabošana.
Skursteņslauķis Elijs Bite atzīst, ka minimālā norma ir viena tīrīšanas reize gadā, ja apkures sistēma netiek intensīvi noslogota, bet, ja to izmanto regulāri, tad apsekot un tīrīt sistēmu vajadzētu divas vai pat trīs reizes gadā.
Elijs Bite pauž, ka viņam daudzi piezvana pēdējā brīdī, tādēļ jāstāv ilgi rindā. “Viņi saka, ka ir pieraduši, ka pirms sezonas iztīrām skursteni, un tad es saku: "Vai tad jūs traukus arī mazgājat pirms tam, kad kaut kas jāliek uz šķīvja?",” stāsta skursteņslauķis.
Cilvēki paši gatavi uzņemties savu apkures iekārtu apkopi, neaizdomājoties, cik par to ir zinoši – viena no biežākajām problēmām. Skursteņslaucītāja amata meistars uzsver, ka vismaz reizi piecos gados ir jāveic dūmvadu apsekošana, uzsverot, ka tas jādara atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem speciālista uzraudzībā.
Ilze Lauva, Kuldīgas komunālo pakalpojumu pašvaldības dzīvokļu apsaimniekotāja, atzīst, ka katru gadu Kuldīgas novadā tiek plānota dūmvadu tīrīšana gan pēc iedzīvotāju iesniegumiem, gan veicot pašvaldības dzīvokļu un ēku pārbaudi. Viņa bilst, ka cilvēki ir kūtri – zvana tikai tad, ja ir problēmas. Cilvēki tiek aicināti vērsties laicīgi novērst situācijas – vasaras sezonā, rudens sākumā atcerēties par apkures ierīcēm.
Kuldīgas novadā dzīvojošas un deklarētas personas, kurām sociālais dienests piešķīris maznodrošinātu vai trūcīgu status, var saņemt atmaksu par dūmvadu tīrīšanas pakalpojumiem.
