Desmitiem bojā gājušo - autovadītāji, riteņbraucēji, gājēji - ik gadu. Nedēļu garā akcijā visā Eiropā policija mēģinās pievērst uzmanību drošībai; meklēs atbildes uz jautājumu, kā mainīt drūmo statistiku.
Šogad ceļu satiksmes negadījumos jau gājušas bojā 99 personas. Tas nozīmē – varam sagaidīt, ka ik pēc trim dienām viens cilvēks miris bezjēdzīgā nāvē, kuru, visdrīzāk, varēja novērst. “Gadu gaitā mums tā situācija uzlabojās, bet, protams, tas, kas ir satraucoši, ka joprojām autovadītāji pēc policijas datiem ir ļoti daudz alkohola reibumā, grēko ar mobilo ierīču lietošanu,” saka Ilze Šipkēvica, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve.
“Paliec dzīvs – izglāb dzīvības” - arī mūsu policija ar šādu vēstījumu piedalās Eiropas akcijā, veicot pastiprinātu uzraudzību visā Latvijā. Jau pirmajās akcijas stundās izdevies novērst potenciālas nelaimes. “Ir autovadītāji, kas tiešām pārkāpj būtiskus pārkāpumus, tiek lietots alkohols, ir narkotisko vielu ietekmē bijuši, tāpat arī velosipēdisti parādās alkohola reibumā. Tāpat arī Valmieras pilsēta – skrejriteņu problēma. Nav tādas nedēļas, kad nav kāds cietis,” saka Jānis Goba, Valsts policijas pārstāvis.
Ceļu satiksmes negadījumos pērn gandrīz 500 cilvēki sakropļoti vai guvuši smagas traumas, ar kurām tagad jāsadzīvo visu mūžu. “Gājējs ir visneaizsargātākais ceļu satiksmes dalībnieks. Pārējie, kas brauc ātrāk, sākot ar velo, skrejriteni un auto, viņiem ir jāsaprot, ka viņi vada paaugstinātas bīstamības transporta līdzekli,” pauž Ilze Šipkēvica.
Tikmēr satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis atzīst – šo nelaimes gadījumu skaitu ir iespējams mazināt: “ Viens no pamata uzdevumiem, kas šobrīd būtu, lai mēs varētu sākt runāt par ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, ir veikt pētījumus, noskaidrot, kādi tad ir šie faktiskie negadījumu iemesli. Nav šīs atgriezeniskās saites no tiesu struktūrām, nav atgriezeniskās saites no ekspertiem, tātad - šajā statistikā mēs neredzam faktiskos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus.”
Eksperts saka - varam runāt vienīgi par vispārīgām tendencēm. Lai rastu risinājumu, satiksmes jautājumiem būtu jābūt arī Tieslietu ministrijas pārziņā. “Noteikti būtu iespējams izveidot sistēmu, lai varētu anonimizēti analizēt šos datus, lai varētu noskaidrot faktiskos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus. Tikai tad, kad tos zināsim, varam runāt jau par kādu detalizētu plānu.”
Šīs akcijas laikā valsts policija pastiprināti uzraudzīs, vai braucēji lieto drošības jostas un izmanto bērnu sēdeklīšus, vai nerunā pa viedtālruņiem, nepārsniedz ātrumu. Akcijas mērķis – panākt, ka šajās dienās nav neviena nelaimes gadījuma. “Mērķis ir grūti piepildāms, bet to nevar arī viena pati policija īstenot. Tas ir katra mūsu iedzīvotāja attieksme pret drošību. Agrāk jāpieceļas, ieplānot to braucienu, zināt noteikumus, nepieļaut šīs rupjās kļūdas. Ja visu to kopā mēs ievērosim, tad arī šie rādītāji būs sasniedzami,” skaidro Jānis Goba.
Šāda akcija Latvijā notika arī pērn, diemžēl mērķi sasniegt neizdevās. Akcija nedēļā divi cilvēki gāja bojā un bija 116 cietušo.
