Pirmajos Dobeles atjaunotās pils dārza svētkos atklāts hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzs. Pašreiz apzināti piecdesmit augi, kas 17. gadsimtā auguši hercogienes dārzā. Apmēram puse no tiem jau iestādīti arī jaunizveidotajās dobēs.

Ideja par hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārza atdzimšanu esot radusies reizē ar ideju par Dobeles pilsdrupu atjaunošanu. Šovasar dobelnieki un viesi jau var arī iztēloties, kā hercogiene darbojusies savā dārzā. “Hercogiene Elizabete Magdalēna ir slavena ne vien ar to, ka viņa bija ārkārtīgi gudra, turīga un uzņēmīga sieviete, bet arī ar to, ka viņa pati mīlēja vākt ārstniecības augus. Kopā ar saviem aptiekāriem un ārstiem viņa veidoja receptes, ārstēja cilvēkus, bieži vien ar savām zālītēm devās palīgā galma ārstam,” stāsta Dace Blūma, Dobeles Novadpētniecības muzeja direktore.

 Ārstniecības augu dārzs izveidots no tā saucamajām augstajām dobēm, kurās aug ap 25 dažādiem augiem, kas pirms apmēram četriem gadsimtiem esot bijuši arī hercogienes dārzā. “Šodien mēs varam lasīt un skatīties tos dokumentus, kas ir palikuši no hercogienes. Ir tāds ārstniecības augu saraksts, kuri izmantoti hidrolātu gatavošanai. Šie augi gandrīz visi ir atšifrēti. Vairāk nekā 50 augi, un mums tie tagad ir zināmi,” pauž Dace Blūma.

Dobeles pils pirmajos dārza svētkos klātesošajiem vēsturiskie stādījumi lielākoties ir zināmi. Tas gan neattiecas uz to pielietojumu.

Hercogienes dārzā neiztika bez dillēm, estragona, ķimenēm, ceļtekām un citiem seniem, bet zināmiem augiem. Tomēr daudzus tolaik ārstniecībā izmantotus augus, kā, piemēram, lapsastes vai rozes šodien uzskatām vien par acis priecējošiem, taču rozes bija ārkārtīgi svarīgs augs, no kā gatavoja rožu medu, cukuru un rožūdeni.

Iecerēts, ka darbs pie hercogienes recepšu grāmatas pētīšanas turpināsies, un nākamgad dārzs tiks paplašināts, bet pašreiz galvenais uzdevums esot rūpēties par esošo dārzu un augus kārtīgi aplaistīt.