Šodien pirmās skolas gaitas Latvijā uzsāk arī vairāki bērni, kuri ieradušies no citām valstīm. Precīzu skaitu Izglītības un zinātnes ministrija gan vēl tikai apkopos, taču kopumā pēdējos trīs gadus statistika ir aptuveni nemainīga un kopā ar iepriekšējos gados atbraukušajiem Latvijas skolās mācījās vairāk nekā 800 remigrantu bērnu. Visgrūtāk ir tiem, kuriem tas ir pirmais mācību gads Latvijā un sevišķi, ja ir problēmas ar latviešu valodu. Kādi ir izaicinājumi un risinājumi, par to diskutēja Valmierā.

Pagājušajā gadā Latvijas skolās mācības uzsāka 101 remigrantu bērns. Starp viņiem arī Māras Bransones meita, kurai tas visnotaļ bija pārbaudījumu pilns gads. Vien pērn jūlijā visa ģimene no ASV pārcēlušies uz dzīvi Latvijā un, nezinot latviešu valodu, jau septembrī meita uzsāka mācības 5.klasē. Kā labākais risinājums tika izvēlēta privātskola, jo tur bērnu skaits klasē mazāks un pieeja individuālāka.

Lai arī pirmais gads pagāja ne bez grūtībām, jo bērns ir arī izrauts no savas ierastās vides, citas izglītības sistēmas un draugu loka, Māra Bransone uzskata - viņiem tomēr paveicās atrast piemērotu skolu. Arī bērni palīdz meitai iejusties. Joprojām gan liela problēma ir latviešu valodas apguve, tāpēc satrauc kā būs nākamgad - lielajā skolā. “Skolotājiem vajadzētu saprast, ka remigrantu bērni ir vienkārši savādāki bērni. Un saprast to, ka ja pieņem remigranta bērnu, ka tomēr velta kaut kādu laiku vai pūles, lai apmācītu vai nu klases audzinātāju vai kādu no skolotājām, kas strādātu ar šo bērnu,” norāda Māra Bransone, remigrante no ASV.

“Ir diezgan daudz nepieciešami tādi zināmā mērā personalizēti risinājumi, papildus atbalsts latviešu valodas apguvē, sociālo zinību apguvē un tamlīdzīgi. Tam ir arī pieejami līdzekļi, taču ļoti daudz no šī atbalsta būtu jānodrošina arī pašvaldību līmenī, ” stāsta Agnese Lāce, PROVIDUS vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā.

Šobrīd katra pašvaldība pati lemj, kāds būs atbalsts un cik lielā mērā pieejams. Pieredze veidojas pamazām un tās skolas, kas vienreiz ir uzdrošinājušās pieņemt remigranta bērnu, izgājušas cauri procesam, kad ir jāmeklē papildus palīdzība un resursi, kļūst ar vien atvērtākas un ar pašvaldības atbalstu elastīgākas.