Diagnosticējošo darbu rezultāti 9. klašu audzēkņiem atšķirīgi

Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas skolēni šopavasar kārtoja gan obligātos diagnostikas darbu latviešu valodā un matemātikā, gan arī izvēles priekšmetos - svešvalodā, vēsturē un dabaszinībās. Skolas direktores vietniece mācību darbā ReTV Ziņām stāsta, ka par gaidāmajiem rezultātiem nobijušies bijuši gan skolēni, gan arī skolotāji. Visos priekšmetos audzēkņi vidēji sasnieguši optimālu vērtējumu.

J. Endzelīna Kauguru pamatskolas direktores vietniece mācību darbā Dzintra Sijāte saka: “Darbi nebija balstīti tik daudz uz zināšanām. Bioloģijas skolotāja arī ļoti baidījās, ka nepaspēja neko atkārtot, bet darbi bija vairāk formēti uz prasmju pārbaudi, uzdevums bija eksperimentāls un grafisks uzdevums bija.”

Šajā skolā audzēkņi diagnosticējošos darbus kārtoja klātienē, pedagogu uzraudzībā, tāpēc skolas direktore uzsver - rezultāti atspoguļo jauniešu patiesās zināšanas.

Iveta Rambola, J. Endzelīna Kauguru pamatskolas direktore: “Šie darbi arī parādīja to priekš bērna un skolotāja, kāds ir zināšanu līmenis, jo esam pamatskola un gribam, lai ir sagatavoti izglītības turpināšanai.”

Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā atzīst, ka attālinātais mācību process noteikti ietekmējis diagnosticējošā darba rezultātus. Mācoties klātienē, tie varētu būt augstāki, piemēram, tagad tikai diviem skolēniem matemātikā un angļu valodā izdevies iegūt augstāko līmeni.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga 9. klases diagnosticējošā darba rezultātus raksturo šādi: “Īsti nepatīk ne skolotājiem, ne skolēniem, bet tie ir pamatoti, tās ir attālinātās mācību sekas. Labi, ka mums iespēja šajā laikā mācīties klātienē un skatīties, ko neesam apguvuši.”

Valkā skolēni pildīja darbus latviešu valodā un matemātikā, arī šeit viss notika skolā. Direktore Lilita Kreicberga uzskata, ka patiesās attālināto mācību sekas izjutīsim tikai nākamajos mācību gados. Diagnosticējošie darbi iezīmējuši vēl kādu tendenci - darbā zemākus rezultātus uzrādījuši skolēni ar līdz šim augstākiem mācību sasniegumiem.

Lilita Kreicberga: “Lai 100%, jāzina knifiņi, varbūt pietrūka laika, varbūt paslīdēja garām, un skolēni saka, ja būtu bijis klātienē, tad daudzas šīs lietiņas diagnostikā izskatītos citādāk.”

Valsts izglītības un satura centrā (VISC) skaidro - darbu rezultātus nav paredzēts kā būtiski salīdzināt un analizēt. Tie paredzēti, lai skolēni pārbaudītu paši savas zināšanas. Rezultāti atklāj, ka skolēniem aizvien ir visai vājas zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā, kā arī tekstu lasīšanā un izprašanā.

Kaspars Špūle, VISC pārstāvis: “Ar šo darbu skolotājiem pievērst uzmanību, veidojot savus pārbaudes darbus, izmantot dažādus tekstus, tādus, kas patīk arī skolēniem - informatīvus, daiļliteratūras, dažādus.”

Tāpat atklājies, ka matemātikā skolēni dažas tēmas vēl nav paguvuši apgūt. Bet, kā uzsver Kaspars Špūle, šobrīd skolām vēl ir laiks neapgūtās zināšanas apgūt. “Lai sākoties jaunajam mācību gadam prasmes būtu nostabilizējās, pie reizes gribu teikt, ka mēs arī 10. klasēm piedāvāsim līdzīgus diagnosticējošos darbus ar domu, lai redz, ko jaunieši ir izdarījuši.”

Špūle uzsver, ka 9. klašu diagnostikas darbu rezultātus neviena izglītības iestāde nedrīkst skolēnam lūgt uzrādīt, lai lemtu, vai uzņemt viņu mācībām 10. klasē. Ja tas tā notiek, tad tas jau ir pārkāpums.


Foto: FreePik