Viesītē norisinājies desmitais Sēlijas kongress, kurā dalībnieki vienojās par Sēlijas turpmākajai attīstībai būtiskiem jautājumiem. Nolemts atjaunot Sēlijas asociācijas darbību, kā arī pieņemta rezolūcija par Sēlijas karogu.
Līdz ar Valsts prezidenta izsludināto Latviešu vēsturisko zemju likumu Sēlija ir oficiāli atzīta par vienu no vēsturiskajām zemēm. Jaunais statuss motivējis entuziastus vēl aktīvāk risināt ar Sēlijas attīstību saistītos jautājumus. Nupat Viesītē noritējis desmitais Sēlijas kongress, kurā nolemts atjaunot akadēmiķa Jāņa Stradiņa izloloto Sēlijas asociāciju. “Tiešām mana tēva lolotā Sēlijas asociācija, kas dibināta 1995.gadā Ilūkstē un kas būtībā visus šos gadus, formāli nebija apstiprināta kā organizācija, šodien ir pieņēmusi lēmumu leģitimizēties, izvērst plašāku darbību,” saka Pēteris Stradiņš, profesors, Sēlijas asociācijas pagaidu valdes loceklis.
“Līdz šim darbojās Sēlijas novadu apvienība, kas tomēr bija vienveidīgs spēks, tikai pašvaldības. Asociācija arī ir nevalstiska organizācija. Mēs esam vienā svara kategorijā, spēlēsim pēc vienādiem noteikumiem. Tas, ka šajā asociācijā piedalās gan pašvaldības, gan kopienas, gan nevalstiskās organizācijas, šo juridisko veidojumu padara citādāku,” pauž Ieva Jātniece, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” pārstāve.
Kongresa rezolūcijā iekļauti vairāki aicinājumi Ministru kabinetam un Saeimai, tostarp radīt labvēlīgus apstākļus un programmas, kas veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos laukos un esošo izglītības iestāžu saglabāšanu, kā arī izveidot Sēlijas plānošanas reģionu. “Svarīgi ir, kas notiek ikdienā. Vai ir sakārtota pati struktūra, vai sakārtots pats pamats. Tas ir tas, ko var darīt, ja ir tāds Sēlijas plānošanas reģions, ja reģionam ir sava pilsēta, kas par to atbild, ja tai pilsētai ir savs administratīvais korpuss, ja tam visam ir finansējums,” saka Agita Ikauniece-Rimšēviča, Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģente.
Arī Latviešu vēsturisko zemju likumā paredzēti atbalsta instrumenti. “Ir paredzēts domāts par to, ka ir instruments “Attīstības plāns”, kurā tiek paredzētas konkrētas lietas konkrētām zemēm, kas būtu nepieciešamas, tad attiecīgi arī tiek skatīts tam vajadzīgais finansējums. Saeimas komisijā, debatējot par šo likumu, tam tika pievērsta īpaša uzmanība,” pauž Jānis Pleps, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos.
Kongresā tika diskutēts arī par Sēlijas identitāti. Ģerboņa izveides process vēl turpinās, savukārt plānotais Sēlijas vēsturiskās zemes karoga izskats jau zināms – kongresa dalībnieki vienojušies virzīt ideju par karogu, ko līdz šim izmantoja Sēlijas asociācija.
