Ceļu būvnieki nereti nonāk dilemmas priekšā – ievērot termiņus un būvēt neatbilstošos laika apstākļos, riskējot ar kvalitāti, vai pārtraukt darbus, riskējot ar saistību neizpildi. Jau otro gadu kvalitāte un termiņi izrādījušies nesavienojami valsts autoceļu objektos, kuros paredzēta virsmas apstrādes tehnoloģija. Lai neriskētu ar kvalitāti, šogad Latvijā nolemts pārtraukt būvdarbus desmit autoceļu posmos.
Uz autoceļa Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste SIA “Ošukalns” veic pēdējos būvdarbus pirms tehnoloģiskā pārtraukuma. Lai gan līgumā noteikts, ka darbi pilnībā jāpabeidz līdz šī gada beigām, virsmas apstrāde šovasar veikta tikai vienā ceļa posmā. Otrā to darīs nākamgad, lai neciestu ceļa kvalitāte, jo virsmas apstrādi rekomendē veikt periodā līdz 15.augustam. “Ja to salīdzina, piemēram, ar asfalta ieklāšanu, tad asfaltam ir tā, ka tu to ieklāj, pie šī brīža temperatūrām to var darīt, bet ar virsmu ir tā, ka šis klājums veidojas vēl apmēram mēneša garumā. Šādos brīžos uzņēmējs riskē, nezinot, kādi laika apstākļi būs pēc mēneša,” pauž Jānis Hauka, SIA “Ošukalns” ceļu būves nozares vadītājs.
Līdzīga situācija ir uz vēl deviņiem citiem valsts autoceļiem. Turpināt darbus neļauj laika apstākļi, savukārt iesākt būvniecību ātrāk nebija iespējams vēlu izsludināto iepirkumu dēļ. Piemēram, par trīs ceļa posmu atjaunošanu Latgalē iepirkums tika izsludināts 29.aprīlī, bet līgums ar būvnieku noslēgts jūnija beigās. “Ja jūlijs bija karstākais novērojumu vēsturē, tad augusts bija ļoti lietains, kas ir šai tehnoloģijai ļoti nepiemēroti laika apstākļi. Pēdējais brīdis būtu maijs, ja tas līgums būtu noslēgts, tad varētu iekļauties tajā termiņā, jo tur ir pietiekoši lieli šķembu darbi, kas pirms tam jāizdara, un grāvji arī ir jārok par jaunu, nevis jātīra, kā bija paredzēts,” saka Juris Dupurs, SIA “Strabag” valdes loceklis.
Būvdarbu pasūtītājs “Latvijas Valsts ceļi” gan uzsver, ka iepirkumus nebija iespējams izsludināt ātrāk, jo finansējums šo autoceļu posmu atjaunošanai pārsvarā tiek piešķirts no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Gan šogad, gan pērn valdība par šo līdzekļu piešķiršanu lēma tikai pavasarī.
Par to, kāds ir rezultāts šādai kārtībai, varēja pārliecināties šī gada ziemā, kad 32 valsts autoceļu posmos, kur pagājušogad tika veikta virsmas apstrāde, tika konstatēti defekti. Šogad būvniekiem nācās veikt garantijas remontu – defektu labošanu. Tagad riskēt vairs nevēlas ne darbu izpildītāji, ne “Latvijas Valsts ceļi”. “Šogad pasūtītājs no savām kļūdām mācījās, vairs neuzspieda izpildītājam likt tos virsmas apstrādes darbus pēc rekomendētā termiņa,” pauž Juris Dupurs, SIA “Strabag” valdes loceklis.
Darbu pārcelšana uz nākamo gadu gan nozīmē, ka jaunajā būvsezonā vairs nebūs pieejama šogad neapgūtā finansējuma daļa, taču būvniecība tiks turpināta, izmantojot valsts budžeta finansējumu. “Nevaram teikt, ka šī ir sistemātiska problēma mūsu pārraudzībā esošajos iepirkumos. Tā nevar teikt, tas nebūtu korekti,” uzsver Klāvs Grieze, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora vietnieks.
Vienlaikus Satiksmes ministrijā atzīst, ka nevar paredzēt, kāda situācija būs nākamgad, jo pagaidām neesot informācijas par potenciālajiem papildu līdzekļiem 2022.gadam.
