Deķos iemūžina laiku

Cik auksts vai silts 23. maijs bija pirms 33 gadiem? Nu to var noskaidrot arī Kazdangas muzejā apjomīgā laikapstākļu segu kolekcijā. 24 gadus ilggadējs Kazdangas tehnikuma skolotājs un nozīmīga personība šī pagasta kultūras dzīvē Jānis Kolns pierakstīja savus laika vērojumus. Tehnikuma vairs nav, bet Kazdangas muzejā joprojām glabājas viņa atstātais mantojums. Lai šos vērtīgos pierakstus iedzīvinātu un padarītu pieejamākus cilvēkiem, ar biedrības “Kodols” iniciatīvu gada laikā vērojumi pārtapuši košos 24 laikapstākļu deķos. 

1991. gada 23.maijā Jānis Kolns ir rakstījis šādi – ir mākoņains, spēcīgs ziemeļu un ziemeļrietumu vējš, ir ap plus septiņiem grādiem. Un to visu var redzēt krāsā ieadītu.

Un tā laikapstākļus var nolasīt par 24 gadiem – no 1991. līdz 2014. Tos rūpīgi, katru dienu vērojot, pierakstījis ilggadējs Kazdangas tehnikuma skolotājs Jānis Kolns. Nu katra burtnīciņa pārtapusi košā, krāsām bagātā deķī. Lai to izdarītu, biedrība “Kodols” piesaistījusi līdzekļu projektā. “Būtu ļoti vērtīgi, ka viņus padarītu sabiedrībai interesantākus un radītu kādu produktu, kas ir mūsdienīgs un unikāls arī šajā ziņā,” saka biedrības “Kodols” pārstāve Ilze Holštroma.

Ieceres īstenošanai atsaucās 19 rokdarbnieces no dažādām vietām. Katra savam deķim izvēlējusies savu krāsu skalu, pēc kuras tad arī var nolasīt katras dienas temperatūru. Gadu, kuru no rokraksta pārvērst krāsās, rokdarbnieces nereti izvēlējušās pēc svarīgiem notikumiem personīgajā dzīvē. Solvita Janvāre darinājusi vairākus deķus, viens no gadiem ir 1995.

Kazdangas muzeja vadītāja Solvita Janvāre: “Tajā gadā es pārstāvu Kazdangas Lauksaimniecības tehnikumu Latvijas mērogā kā Latvijas Zemes meita. Un tad tas ir tā, ka arī ielikts skolas vēsturē no manis.”

“Janvāris, februāris, marts, aprīlis jau zaļi dzeltens, kad ir silts, ir bijis plus 17, 14. 2006. es ņēmu, tāpēc, ka sāku dzīvot Kuldīgā. Man ļoti patīk tas gala rezultāts. Kad es iegāju iekšā tai zālē, visas tās krāsas un acis zib, katrai ir citādāks. Man patīk tās košās krāsas, nevajag baidīties no viskošākajām krāsām. Es arī varu atbraukt, pasmelties idejas.”

Kazdangas muzejā Jānim Kolnam ir ierīkota arī piemiņas istaba. Viņš bijis nozīmīga personība – pedagogs, režisors un kultūras dzīves vadītājs. Laika vērojumus viņš sācis pierakstīt dažus gadus pirms došanās pelnītā atpūtā un turpinājis līdz 2014. gada jūlija beigām, pēc pusotra mēneša viņš devās mūžībā. Pēc tam šos viņa pierakstus muzejam atdevusi Jāņa Kolna dzīvesbiedre Emīlija. Holštroma: “Tikai tad viņa materiāli atklājās, līdz tam nezinājām par šo viņa hobiju.”

Jāņa Kolna personība nepaslīdēja garām arī Imnatam Ziedonim. Viņš savā grāmatā “Kurzemīte” sacījis: “Skolotājs Kolns ir tehnikuma simbols. Viss mainās – āboliņš, kukurūza, direktori un nostādnes –, paliek skolotājs Kolns.”