Deinstitucionalizācija: no pansionāta uz grupu māju

Pārcelšanās no pansionāta uz grupu māju. Tā trim cilvēkiem ar īpašām vajadzībām šodien dzīvē izpaužas vārds “deinstitucionalizācija”. Ar kādām izjūtām viņi sāk savas dzīves jauno posmu?

Jānim, Sergejam un Vadimam ir liela diena – no pansionāta pie Rūjienas viņi pārceļas uz grupu dzīvokļu māju Gatartā, Raunas novadā. Tur dzīve būs citāda: pašiem jāgatavo ēst, jāuzkopj telpas, kā nekad iepriekš pašiem jāplāno arī savas finanses. Pirms tam bija apmācības jaunajai dzīvei. “Tas ir visgrūtākais, ko viņiem ir iemācīt, - operēt ar naudu, jo, iestādē dzīvojot, viņi saņem tikai 15% no saviem ienākumiem. Tā ir pensija, tā ir invaliditātes pensija vai invaliditātes pabalsts. Grupu dzīvoklī esot, viņu [savu naudu] saņems simtprocentīgi,” stāsta Anitra Šatrovska, sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Rūja” pusceļa mājas vadītāja.

Ceļš līdz jaunajām mājām tāls. Teju simts kilometri. Viņus tur sagaida pilnīgi no jauna par gandrīz miljonu eiro uzcelta dzīvokļu māja - par Eiropas, valsts un pašvaldību līdzekļiem. Atšķirībā no pansionāta, dzīve jaunajā vietā būs jāspēj organizēt bez sociālās aprūpes darbinieku nepārtrauktas uzraudzības. “Šādu pakalpojumu es pirms divdesmit gadiem Francijā vēroju. Biju tur, un tad es sapratu, cik tā sabiedrība ir attīstīta, kā spēj visu to pieņemt, ar to visu tikt galā, cik tie cilvēki laimīgi. Viņi nāk kā pilnvērtīgi cilvēki - kā uz darbu. Citi viņiem palīdz visu to veikt, palīdz būt pilnvērtīgiem,” pauž Gatartas pansionāta direktors Aivars Damroze.

Jau pavisam drīz Vadims, Jānis un Sergejs savas dienas jēgpilni pavadīs darbnīcās. Māls jau gaida puišu rokas - varēs apgūt jaunas prasmes. Savus darbiņus viņi varēs apdedzināt pavisam jaunā keramikas krāsnī. Strādātājus gaida arī kokapstrādes darbnīcas.

“Runājot par darbnīcām, jebkuram darbam ir vajadzīga jēga. Jēgu mēs redzam tā darba augļos un realizācijā. Ja tas cilvēks spēs, un viņš droši vien attīstīs tās prasmes, viņš uzveidos kaut vai sālstrauciņu, kaut vai krūzīti. [..] Tā ir tā lieta, ka viņi varēs paši sev uztaisīt, par to būs milzīgs gandarījums. Ja vēl viss labi izdosies, viņi varēs strādāt un ar to pelnīt naudiņu, pārdot tirdziņā vai vēl kaut ko,” saka Aivars Damroze.