Valsts ar dažādiem atbalsta mehānismiem aicina iedzīvotājos iegādāties videi draudzīgos elektroauto. Vēlme iegādāties auto apsīkst ne tikai augstās cenas dēļ, bet arī tāpēc, ka Latvijā praktiski nav šādu braucamo remonta veicēju. Savukārt mācību iestādēs tikai tagad pamazām uzsāks apmācīt jaunos elektroauto speciālistus. Ja konkrētās auto markas dīleris atsakās veikt remontu Latvijā, tad tuvākie specializētie elektroauto servisi ir Skandināvijas valstīs.
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ar valsts atbalstu tagad ir iespēja iegādāties elektroauto vai ārēji lādējamu hibrīdauto. Finansējuma apmērs jauniem elektrospēkratiem ir 4500 eiro, savukārt lietotiem un jauniem hibrīdauto - 2250 eiro. Vēl lielāka motivācija iegādāties videi draudzīgo auto varētu būt papildu atbalsts 1000 eiro apmērā sava līdzšinējā transportlīdzekļa norakstīšanai. Taču elektroauto ir krietni dārgāki nekā iekšdedzes dzinēju braucamie. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc elektromobīļi daudziem tomēr nešķiet pievilcīgi - Latvijā trūkst to servisu. “Faktiski vecāku elektromobili apkopt Latvijā īsti pat nav iespējams. Man tuvākā vieta ir Somija, Zviedrija, nedaudz attīstījies pie Norvēģijas, bet pat mūsu kaimiņvalstīs arī nav servisu, kas specializējas elektromobiļu apkopē,” stāsta Oskars Irbītis, auto eksperts.
Elektroauto apkope ir pieejama to dīleru servisos, taču bez tiem, izrādās, Latvijā ir tikai pāris vietas, kur to vēl var izdarīt. “Ir mašīnas, kur dīleri nav tikuši galā, tad mums ir nācies remontēt tos auto. Jaunas mašīnas ir jaunas mašīnas, tāpēc ir garantijas. Dīleriem ir pozīcijas, kuras jāremontē, bet dīleri to nedara, piemēram, baterijas un tamlīdzīgi,” skaidro Andrejs Ogaņesovs, “Stars MB” direktors.
Ogaņesovs atzīst, ka arī speciālisti dīleru centros ne vienmēr ir zinoši eletromobiļu specifikācijās. “Tirgus kļūst lielāks, vai tā būs problēma un vai to risinās servisu ziņā, nevar pateikt. Tagad šobrīd ir maz, kas nodarbojas ar remontiem, bet situācija var mainīties. Cilvēki sāks saprast, ka vajag apkalpot visas mašīnas - jāmācās un jālabo. Nevar šobrīd prognozēt, kas būs, piemēram, nākamgad.”
Ceļu satiksmes un drošības direkcijā ir reģistrētas teju 800 tirdzniecība vietas Latvijā, kur iegādāties elektroauto. Tātad - tikai šajās vietās iedzīvotāji var iegādāties jaunu vai lietotu elektroauto ar valsts atbalstu. Vienā no šīm vietām Rīgā mums atzīst, ka elektroauto uz apkopēm klienti ved regulāri. “Elektroauto pēc savas uzbūves ir vienkāršāks auto, jo tur nav nepieciešamas degvielas sistēmas, zobsiksnas, ne tādas lietas, apmeklējums un izmaksas ir zemākas nekā standarta auto,” skaidro Aigars Ēdolfs, “Mūsa motors Rīga” pārstāvis.
Elektroauto ikgadējās apkopes veic tie paši servisa darbinieki, kuri ikdienā strādā ar iekšdedzes dzinēju auto. Ja rodas problēmas ar baterijām, tās sūta uz tuvāko dīlera rūpnīcu Polijā, no kurienes šis autocentrs arī saņem atbildes uz specifiskiem jautājumiem, ja tādi rodas servisa darbiniekiem tepat Latvijā. Katrs dīleris ir atbildīgs par savu darbinieku apmācīšanu elektromobiļu parametros, konkrētā centra darbiniekus zināšanu iegūšanā sūta uz Polijas galvaspilsētu Varšavā. Bet kopumā pirms darba gaitu uzsākšanas jaunie auto remonta speciālisti zināšanas apgūst augstākajā vai profesionālā līmeņa izglītības iestādē.
Zinošu pasniedzēju elektroauto specifikācijās Latvijā nemaz neesot - tā mums atzīst Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikumā. “Kopumā ir pasniedzēju deficīts ne tikai elektroauto, arī parasto auto mehāniķu pasniedzēju trūkst, elektroniša ir ļoti specifiska, mūsu pasniedzējiem jāmācas klāt un nemitīgi jāpilnveido savas zināšanas. To var iemācīties cilvēk ar pieredzi,” atzīst Artūrs Sņegovičs, Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikuma direktors.
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā pērnā gada novembrī projekta ietvaros iegādājās arī VW ID3 elektroauto modeli. Skolas vajadzībām līdz šim tas gan izmantots tikai, lai pasniedzēji un darbinieki izbrauktu līkumu ap skolas teritoriju. Kamēr nav saņemtas instrukcijas no ražotāja - ar to nedrīkst strādāt. Informācija no auto ražotājiem ir vienīgais avots, kā noskaidrot elektromobiļu specifikācijas. Bet pasniedzējam nav iespējas doties uz auto dīleru apmācībām - tās drīkst apmeklēt tikai konkrētā uzņēmuma darbinieki. Lai gan informācija par dabai draudzīgajiem spēkratiem vēl nav pieejami, skolā vēlas, lai pēc astoņiem gadiem būtu izskoloti pirmie elektroauto speciālisti.
Kā atzīst mācību iestādes automehānikas pasniedzējs, tad arī viņam ir grūtības atrast avotus, kur iegūt informāciju par elektroauto. “Nav tādas mācību grāmatas izdotas, kas ir brīvi pieejamas. Šī ir dīlere informācija, tas ir viņu intelektuālais īpašums, lai to iegūtu, lai skola iegūtu, par projekta naudu nopirka diagnostikas iekārtu, īrējam datus, kas būs uz gadu,” atzīst Aivars Dedumets, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma pasniedzējs.
Pēc gada informācija no auto ražotājiem jāiegūst no jauna, jo tā nemitīgi mainās. Pašlaik nav publiski pieejama informāciju no auto uzņēmumiem, kas plaši aprakstītu elektroauto parametrus un kā tos korekti remontēt. Tāpēc arī nav pieejami universāli mehāniķi, kuri varētu pieiet konkrēti pie šī elektroauto un veikt remontdarbus bez ražotāja norādēm. Informācijas apjoms par VW ID3 modeli varētu sasniegt pat desmitos tūkstošu lapaspušu, bet diagnostikas iekārta šo procesu nedaudz atvieglo.
Citā mācību iestādē Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam bija projekts par elektrospēkratiem. Viena no aktivitātēm bija automobiļa Renault Clio pārbūve par elektromobili. Taču vismaz pagaidām arī šajā mācību iestādē nav programmas elektroauto speciālistiem. “Nākamgad plānojam atklāt jaunu studiju apakšprogrammu maģistru līmenī. Orientējošais nosaukums varētu būt “Alternatīvās enerģijas spēkrati” vai vienkārši “Elektrospēkrati”. Ja studentiem vēl nav apziņas un īpašas vēlmes elektrospēkratu apguvē, tad tai būs jārodas, jo 2030. gadā iekšdedzes spēkratu pārdošana Eiropas Savienībā, visdrīzāk, tiks pārtraukta,” pauž Dainis Berjoza, LLU Spēkratu institūta profesors.
Tikmēr Rīgas Tehniskajā universitātē mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē tiek sagatavoti auto inženieri, kuri var strādāt ar elektroauto. Tiesa gan - tur sagatavo inženierus un vadītājus, kas izstrādā projektus un veic pētījumus saistībā ar šiem auto. Tas nozīmē, ka spēkratu remontu speciālistus sagatavo tikai vidējās speciālās izglītības iestādēs, kur vismaz pagaidām Latvijā zināšanas pasniedzējam nav pietiekamā līmenī, lai mācītu studentus.
Valsts atbalsta programmā elektroauto iegādei pieejamais kopējais finansējums ir desmit miljoni eiro. Tas nozīmē, ka kopējais iegādāto elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto skaits varētu sasniegt 3800, prognozē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Šobrīd Latvijā reģistrēti ir vairāk nekā divi tūkstoši elektroauto. ReTV aptaujātās mācību iestādēs norāda uz vēl vienu problēmu - trūkst studēt gribētāju auto specifikācijās. Mācības uzsāk daudz interesentu, bet noslēdz krietni mazāk nekā puse.
