Vietā, kur pirms dažām dienām noticis kūlas ugunsgrēks, gaisā vēl jūtama deguma smaka, skats paveras pavisam nepatīkams. Ir manāms kāds taurenis, kamene, bet dabai nodarītais kaitējums ir milzīgs.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperts Rihards Miķelsons kā lielāko postu šajā vietā min visu sīko radību - dažādu kukaiņu un pat sīku grauzēju bojāeju. Tāpat uguns lielu kaitējumu nodarījis pirmajiem jau dīgstošajiem augiem.
Rihards Miķelsons: “Šeit ir zālājs bijis ar dažiem krūmiem. Dedzinot kūlu, tas zālāja dabiskais process tiek bremzēts, tiek bojāti visi šie dzīvie un vēl neuzdīgušie augi. Labāk būtu, ja šo pļavu, pareizi saimniekojot, pļautu vai ganītu aitas, govis.”
Augsnes virskārta ir mājvieta daudziem sīkdzīvniekiem. Tur mājo dažādi sīkgliemeži, augsnes ērces, posmkāji. Tie savukārt ir iztikas avots zālāja mītošiem jau lielākiem dzīvniekiem. DAP eksperts saka: “Tie, kas apdzīvo virskārtā pašu augšējo slāni, nobirās, tie tādas intensīvas liesmas nepārdzīvos - mirst.”
Rihards Miķelsons uzsver, ka pļavās, kur sauso zāli dedzina ik pavasari, izzūd reti augi. Tās vairs nav tik krāšņas un bioloģiski vērtīgas. Teritoriju pamazām pārņem krūmi un dažādi invazīvi augi.
Latvijā kopumā šogad dzēsti jau teju tūkstoš kūlas ugunsgrēku. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns norāda - kūlas dedzinātāju aktivitāte ik gadu ir atkarīga no laikapstākļiem. To skaitam ir tendence samazināties. “Kūlas dedzināšana paliek bīstama ar pāriešanu meža ugunsgrēkos, tāpēc tas jāņem vērā, un tā mūsu tradīcija - atbrīvot zemi no pērnās zāles - noved pie dažādiem negadījumiem, sekām, kad nodeg gan īpašumi, gan arī gadījumi, kad bojā iet cilvēki,” pauž Intars Zitāns.
Zitāns vēl norāda, ka sausā zāle visai bieži deg grūti izbraucamās vietā, kā dēļ nākas bojāt dienesta tehniku. Tajā pat laikā jāatceras, ka brīdī, kad glābēji dzēš kūlas ugunsgrēku, var notikt kāds smags ceļu satiksmes negadījums, kur steidzīgi nepieciešama dienesta palīdzība dzīvības glābšanā, bet viņi turp nevarēs doties.
