Lai gan ir tikai janvāra sākums, no atkušņa pamodinātajām kļavām jau var iegūt pirmās sulas. Smiltenes novadā kāds saimnieks piemājas kļavās veicis pirmos urbumus.
Pirmos kontrolurbumus piemājas kļavās “Birzī” saimnieks veicis vakar, izrādās - pateicoties atkusnim, kļavu sulas jau tek. “Birzī” saimnieks stāsta, ka aizpērngad Ziemassvētku vakars bijis līdz šim agrākais laiks, kad viņa mājas galdā celtas svaigas kļavu sulas. Janvāra sākums kļavu sulu tecināšanā jau neesot nekas neparasts. “Pirms Ziemassvētkiem tas lielais sals, bija atkusnis, aizgājām, vienu ieurbām, netecēja, tad atkal bija sals. Tad uz Jauno gadu. Vakar ieurbām - tek,” saka Ervins Labanovskis, saimniecības “Birzī” saimnieks.
Sulu tecināšanai saimnieks izmanto pavisam parastu saimniecības urbi, kokā veicot vien pāris centimetru dziļu urbumu, sulu iegūšanai caurumā iesitot plastikāta tapiņu. Urbumi kokos paliks līdz pat pavasarim. “Sezonas pusē mēs pārurbsim, jo sāk aizsērēt, kļavai sulas gan tīrākas nekā bērzam, tas ātrāk audzē ciet, ir jāpatīra, bet vienu reizi mēs pārurbsim,” pauž Ervins Labanovskis.
Mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Oskars Krišāns ReTV Ziņām pastāstīja, ka sula kokos ir visu laiku, būtiski, kādi apstākļi veicina tās tecēšanu. Bērziem sulas veidojas saknēs, bet kļavām sulas rodas koka stumbrā, temperatūrai paaugstinoties virs nulles. “Kļavai - atšķirībā no citiem cietiem lapu kokiem - kodolkoksnē nav sulas, bet ir gāzes. Šīs te gāzes, laikā, kad tās sasilst, palielinās spiediens, sula tiek padota tālāk ar iekšējo spiedienu.”
Pētnieks stāsta, - lai varētu iegūt sulu no kļavām, kokam jāpiedzīvo temperatūras pazemināšanās zem nulles, piemēram, šajā sezonā sulu veidošanos veicināja krietnie mīnusi decembra sākumā. Bet šobrīd piedzīvotais atkusnis nebūt nenozīmē, ka kļavu sulas drīz beigsies. Par to esot pārliecinājušies pētnieki arī Ziemeļamerikas valstīs.
Ar zinātniekiem gatavs sadarboties arī “Birzī” saimnieks, kuram netālu no mājas aug, iespējams, pasaulē pirmais sulu koku parks. Šeit iestādītas Ziemeļamerikas sudrabkļavas, dažādu sugu bērzi un arī aptuveni 100 melnie valrieksti.
