Daugavpils dome, iespējams, līdz likumā noteiktajam laikam nenojauks valdības noteiktos nojaucamos padomju laiku sludinošos objektus. Lai arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasa ātru rīcību, pašvaldībā vilcinās, gaidot Satversmes tiesas lēmumu. Ministrijas nostāja - neatkarīgi no dažādiem iebildumiem no pašvaldības, Daugavpilī objekti būs jānojauc valdības noteiktajā laikā.
Daugavpilī ir divi objekti, kurus valdība noteikusi kā nojaucamus - piemineklis Sarkanās armijas strēlnieku divīzijas karavīriem un piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem. Tie arī ir galvenie strīdus āboli starp šo pašvaldību un valsti. Vietvara mēģina vilcināt lēmuma pildīšanu, pamatojoties ar iesniegumu Satversmes tiesā un arī finansējumu. Daugavpils domes Juridiskā departamenta vadītājs Ruslans Golovans stāsta: “Ja valsts kaut ko uzliek papildus pašvaldībai, tad arī valstij jāparedz finansējums. Tas, kas ir ierakstīts likumā, ka finansē pusi uz pusi, 50% pašvaldība, 50% valsts, tad, manuprāt, tas arī neatbilst likumam par pašvaldībām.”
Domē apgalvo - kad būs saņemtas visas viņu prasītās atbildes no institūcijām, tad likumu pildīšot. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei vēl esot jāpabeidz izvērtējums par šiem objektiem - kura no daļām ir saglabājama kā kultūrvēsturiska liecība. Ruslans Golovans: “Lāzerskanēšanu veiks Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kad tiks pabeigts viss dokumentācijas process, mēs pildīsim likumu.”
Daugavpilī ikdienā grūti satikt iedzīvotājus, kuri runātu latviešu valodā. Satiktie ir pret pieminekļu nojaukšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Domes rīcība aizvien vairāk izskatās pēc noteiktā likuma sabotāžas, šo te pienākumu un padomju okupantu aizstāvēšanas, nevis, lai rūpētos par to, kādā veidā mēs šajā brīdī veidojam vienotu, saliedētu sabiedrību un skaidri nostājamies pret Krievijas militāro agresiju.”
Vērsturnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš padziļināti ir pētījis situāciju Latgalē, atzīst, ka Daugavpils ir viena no krieviskākajām pilsētām Latvijā, kurā ilgstoši dzīvots Krievijas mediju vidē un tieši tāpēc sabiedrībā un arī domē, ko vada Saskaņa, ir šāda pretestība. “Latgalē vienmēr ir bijis krietni citādāks skatījums uz Otro pasaules karu. Un no tā arī izriet, protams, arī attieksme pret šādu pieminekļu nojaukšanu vai atstāšanu. Un arī no tā izriet attieksme, kas ir redzama pašvaldības politikā un kas ir redzama pašvaldības amatpersonu attieksmē.”
Kopumā valdība nosaukusi 69 demontējamus objektus 22 pašvaldībās. Taču atsevišķas pašvaldības šim sarakstam pievieno vēl papildu objektus, ko plāno nojaukt pašas par saviem līdzekļiem.
#SIF_NVZ2022
