Daugavā ievietotas mākslīgās zivju nārsta ligzdas

Vienpadsmit gadu laikā Daugavā ievietotas vairāk nekā 3500 mākslīgās zivju nārsta ligzdas, uz katras no tām bijuši aptuveni 50 000 ikru. Ligzdas izvietotas Ikšķilē, Kaibalā un arī Klintaines pagastā.

AS “Latvenergo” vecākais vides inženieris Guntis Lapiņš saka: “Ligzdu atrašanās vietu nosaka tas, kur tās zivis visvairāk mēdz nārstot – vairāk seklūdens zonas, kur ūdenszāļu audzes. Pie Lielvārdes “Latvenergo” mājaslapā skatāmajā tiešraidē bija redzams raudu nārsts. Šeit ūdens ir vēsāks, un nārsts ir iekavējies.”

SIA “Mežmalas” vadītājs Arvīds Apfelbaums: “Tas laiks nav, bet katru gadu lielākā daļa, man liekas, visi 70% ligzdās iekšā ir ikri. Pienāk brīdis, kad braucu, katru ceļu augšā, un ir un ir.”

Arvīds Apfelbaums ir viens no vides entuziastiem. Viņš projektā piedalās jau trešo gadu, ligzdas izvietojot sev piederošajā teritorijā. “Man dzīves uztvere tāda – daba, pārtikas pietiek, esmu veģetārietis. Kaut kā jāmēģina dzīvību vairāk atpakaļ zemei atdot. Mēs tomēr esam “ekspluatējuši” dabu ļoti. Palīdzēt, piemēram, lai te zivis ir vairāk. Kāpēc gan nē?”

Ligzdu gatavošanā tiek izmantoti egļu zari, kas pretējos virzienos tiek likti cits virs cita, tos vidū sastiprinot ar metāli stiepli. Lai tā stabili turētos ūdenī, apakšā tiek pievienots atsvars, savukārt augšā – pludiņš ar uzrakstu “nārsta ligzda”. Lai arī šobrīd pie Klintaines pagasta novietotajām ligzdām aktivitāte ir maza un gaidāma vien uz mēneša beigām – ligzdu izcelšana nav veltīga.

Arvīds Apfelbaums: “Īstenībā tā nav pa tukšo, jo būtu labi nedēļā reizi izcilāt. Ūdens ir duļķains, un zivīm nārstošana paliek apgrūtinoša. Labāk ir pacilāt un izskalot tās duļķes ārā”

 “Esam arī saņēmuši vēstuli no Valsts vides dienesta par HES ūdens līmeņa ierobežojumiem saistībā ar nārstu. No 31. maija būs saudzīgs līmeņa nostrādes režīms,” atzīst Guntis Lapiņš.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Matīss Žagars: “Tas ieguvums dabai ir simbolisks, bet cilvēkam – vides apzināšanas ziņa ir galvenais. Tajā vienā ligzda izskatījās, ka viena, maksimums divas asaru mammas nonārsto. Zivīm ir stratēģija, ka, lai bērni paši “peras” pa pasauli, tāpēc no tiem izdzīvos tikai daļa, un, piemēram, tas nemainīs asaru daudzumu ūdenstilpnē.”

Būtiski, ka sadarbībā ar zinātnisko institūtu BIOR pērn uzsākta ligzdu izpēte, kuras rezultātā uzzināts, ka tajās galvenokārt nārsto asari, raudas, brekši, kā arī novērotas līdakas. 


Foto: FreePik