Kādu atbalstu daudzbērnu ģimenēm paredzējušas pašvaldības, kādu valsts, kā aizstāvēt ģimeņu intereses un iesaistīties sasāpējušāko jautājumu risināšanā valsts līmenī – šie ir iemesli, kāpēc Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība nolēmusi vērsties pie daudzbērnu ģimeņu organizācijām un arī ģimenēm atsevišķi. Viens no soļiem ir jauno daudzbērnu ģimeņu sveikšana un uzrunāšana reģionos.
Statistikas dati ir nepielūdzami – šobrīd Latvijā summārais dzimstības koeficients ir noslīdējis līdz 1,55. Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, minimālais nepieciešamais dzimstības līmenis ir 2,1 bērns uz vienu sievieti. Tādēļ katra māmiņa, kas uzdrošinās laist pasaulē trešo vai vairāk mazuļu, ir īpaši atbalstāma – tā uzsver Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībā. Visu 2022. gadu apvienība apņēmusies sadarboties ar vairāku slimnīcu dzemdību nodaļām, lai īpaši sveiktu tās ģimenes, kurās ienāk trešais bērniņš, tās saprotamā veidā informētu, kāds atbalsts pieejams no valsts un konkrētās pašvaldības puses, kādas ir iespējas plašāk aizstāvēt daudzbērnu ģimeņu intereses reģionālā un nacionālā mērogā. “Pēdējos desmit gados ģimenes bija vairāk pašas par sevi, tā sociālā aktivitāte bija ļoti. Man radās doma saaktivizēt šo daudzbērnu ģimeņu tīklu ar daudzām lokālajām organizācijām,” saka Elīna Treija , Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja.
Viena no slimnīcām, ar kuru apvienība sadarbojas, ir Kuldīgas slimnīca. Šeit pirmie apsveikumi kuldīdznieces Evitas Kalniņas ģimenei. Viņa atzīst, ka ļoti gribējies, lai ģimenē ir arī trešais bērniņš. “Man pašai vēl jāpierod pie šī statusa, jo es par to pat neaizdomājos, kad mēs ieplānojām trešo bērniņu. Paldies, ka par to tiek domāts,” saka Evita Kalniņa, Evelīnas, Elizabetes un Roberta mamma no Kuldīgas.
Elīna Treija atzīst, ka daudzbērnu ģimeņu atbalstam ir panākts daudz, piemēram, ģimenes valsts pabalsts, - jo lielāks bērnu skaits ģimenē, jo lielāks pabalsts par katru. Tomēr darāmā vēl daudz. Sāpīga problēma ir pensiju sistēma. Tā šobrīd paredz, ka - neatkarīgi no jaunās māmiņas ienākumiem pirms došanās bērna kopšanas atvaļinājumā - kopšanas laikā iemaksas pensiju fondā tiek veiktas no vienas summas jeb 171 eiro. “Tas ir katastrofāli, ja ir viens bērns, tad tas ir kāds pusotrs gads, bet mums ir mammas ar četriem un sešiem bērniem. Tie ir kādi desmit gadi, kas pensiju iemaksās ir smieklīgas summas,” pauž Elīna Treija.
Labklājības ministrijā atzīst, ka šī problēma ir zināma jau sen. Šobrīd sadarbībā ar dažādiem partneriem ir izstrādāta jauna iniciatīva, kas vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā. “Iniciatīva paredz, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiktu veiktas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta kopsummas,” pauž Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece.
Šī iniciatīva spēkā varētu stāties 2023. gada 1. janvārī, sola ministrijā.
#SIF_NVZ2022
