Ekonomikas ministrija, prognozējot darba tirgu, norāda uz izaicinājumiem – jau šobrīd trūkst 50 tūkstošu vidējās kvalifikācijas speciālistu Latvijā. Runa ir par profesijām, kuras apmāca tehnikumos, profesionālās izglītības skolās. Kādu profesiju tad trūkst valstij?
Teju visās nozarēs, kur nepieciešama vidējā profesionālā izglītība, ir un būs darba spēka trūkums. Iemesli ir gan darba spēka novecošanās, gan darbu automatizācija – tā ReTV Ziņām prognozē Ekonomikas ministrija (EM). “Kur vairāk redzam to iztrūkumu, runājot par šiem profesionālās izglītības programmām - ražošanas, pārstrādes izglītības programmas, kokapstrāde, pārtikas ražošana, poligrāfija. Inženierzinātņu programmas – mehānika, metālapstrāde, elektronika, automātika, protams, datorika,” saka EM pārstāvis Normunds Ozols.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis atzīst– starp interesi par studijām augstākajā izglītībā un darba tirgus vajadzībām tiešām rodas plaisa. “Raugāmies uz vidusskolas absolventu interesi par studiju jomām, tad varētu teikt, ka inženierzinātnes, STEM zinātnes ir nepelnīti atstātas novārtā, šajās jomās darba tirgus iespējas tuvākajās desmitgadēs tikai palielināsies.”
Augstākajā izglītībā pieprasītākās ir datorzinātnes, ārstniecības un juridiskās zinātnes, psiholoģijas un arhitektūras jomas. “Joma, kur veidosies problēma, kur jau tagad redzam – pedagoģijas joma, ir bijusi iepriekšējos gados tendence samazināt budžetu vietu skaitu izglītības un pedagoģijas jomā, bet jau tobrīd speciālisti norādīja, ka ir atsevišķas jomas, kā fizikas skolotāji, kur faktiski izveidosies krīzes situācija,” pauž Andris Teikmanis.
Taču ne tikai sagatavotība studijām augstskolā, budžetu vietu skaits un darba spēka novecošanās ietekmē darba tirgus prognozes un speciālistu trūkumu, bet arī pandēmija. To ReTV Ziņām atzina arī Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša. “Mazāk pieprasīta ir viesmīlības jomas programmas, arī pārtikas produktu ražošanas tehniķa specialitāte. Vērtējot jauniešu interesi par viesmīlības nozari, skaidri redzam pandēmijas ietekmi un uzņēmējdarbības iespējamo stagnāciju šajā nozarē.”
“Ass, straujš samazinājums bijis noteiktās pakalpojumu jomās, kas saistīti ar pandēmijas krīzi – viesmīlības pakalpojumi, viesnīcu servisi. Šeit jāņem vērā, ka tie ir īstermiņa,” saka Normunds Ozols.
Savukārt Rīgas Stila un modes tehnikumā, kur galvenokārt apgūst tās profesijas, kuras Covid-19 ierobežojumi skāra skarbāk, šī gada uzņemšana esot daudz sekmīgāka, nekā iepriekš cerēts.
Vēl mazāk izvēlas tekstilapstrādi, kaut arī darba tirgū šie profesionāļi ir krietni pieprasītāki. Pandēmijas laikā pieaugot pārvadājumu skaitam, ir arī lielāka nepieciešamība pēc transporta loģistikas pakalpojumiem. Tikmēr Augstākās izglītības padomē pieļauj – Covid-19 krīze ir stimulējusi interesi par medicīnas, biotehnoloģiju un bioinženierijas studijām.
