Liela daļa pašvaldību Latvijā sākušas koriģēt civilās aizsardzības plānus, jo līdz šim tajos nebija iekļauti uzdevumi par rīcību kara gadījumā. Pamudinājums veikt grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā ir karadarbība Ukrainā. Preiļos pārstāvji no Ukrainas sniedza savus padomus, kas būtu jāņem vērā, veidojot šādus plānus.
Gatavi karam nevar būt nekad – tā, viesojoties Preiļos, saka Ukrainas pilsētas Ņižinas mērs Oleksandrs Kodola. Viņš šajā Latvijas pašvaldībā ieradies, lai parakstītu sadarbības līgumu, kā arī dalītos ar savu pieredzi kara plosītajā Ukrainā. “Lielu uzmanību pēdējā pusgada laikā vēršam bumbu patvertnēm. Savedam tās kārtībā, veicam remontdarbus, aprīkojam ar visu nepieciešamo, lai cilvēki trauksmes gadījumā tur varētu ierasties.”
Ukrainā šobrīd aktīvi notiek gatavošanās arī jaunajam mācību gadam. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir, vai to organizēt klātienē vai attālināti. Tāpat satraukums valda par iespējamajiem izaicinājumiem, kas sagaida ziemā. Oleksandrs Kodola: “Ienaidnieks var iznīcināt gāzes tvertnes, gāzes sadales stacijas, elektrības stacijas utt. Šobrīd aktīvi iepērkam ģeneratorus, mums daudz palīdz starptautiskās organizācijas. Veidojam pārtikas produktu rezerves, tāpat arī degvielai un alternatīviem enerģijas veidiem – tai pašai malkai un granulām apkurei.”
Ņemot vērā gūtās atziņas, Preiļu novada dome sākusi darbu pie civilās aizsardzības plāna uzlabošanas. Līdz šim neviena pašvaldība Latvijā plānā neiekļāva plašu informāciju par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. To neparedzēja arī Ministru kabineta noteikumi. Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns: “Sākām strādāt pie jaunās redakcijas, kas mums jāpabeidz līdz šī gada novembrim. Par to, kādā veidā organizēt evakuācijas, kā nodrošināt apgādi ar pārtiku, medikamentiem, kā nodrošināt komunālās saimniecības darbību.”
Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks norāda, ka iniciatīva veikt izmaiņas civilās aizsardzības plānu struktūrā, paredzot stiprināt sadarbību krīzes situācijās starp valsts institūcijām, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem, rosināta jau pirms vairākiem gadiem.
Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā virzīti Saeimas 3. lasījumā. Paredzēts, ka tie tiks pieņemti septembrī, kā rezultātā visām pašvaldībām papildināti civilās aizsardzības plāni būs jāiesniedz vēlākais līdz nākamā gada martam.
#SIF_NVZ2022
