Daļā pašvaldības iestāžu pārtikas iepirkumos zems vietējās pārtikas īpatsvars

Cik daudz vietēji ražotu pārtikas produktu tiek izmantoti izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs ēdināšanas nodrošināšanai? Veiktajā vairāku Vidzemes pašvaldību un iestāžu aptaujā Vidzemes plānošanas reģions secina - vietējie piena un gaļas produkti maltītēs tiek izmantoti biežāk nekā dārzeņi un augļi. Kāpēc tā?

Paši veic iepirkumus, paši arī gatavo ēst. Kādus produktus izvēlēties - katru gadu tiek veikta izpēte, kas pirkts un ko bērni ēduši. Iepirkumus sadala pa daļām, kad ir sezonas preces, kad varētu būt Latvijas prece un kad nesezonas prece, pieredzē dalās divu Cēsu novada izglītības iestāžu pārstāve. Lai gan mērķēts tiek tieši uz vietējo produkciju, ir bijis, kad atved citur ražotu. “Mums bijušas situācijas, bet pašlaik tas nav vairs aktuāli, jo tie bija citi piegādātāji. Pirms trim gadiem mums pēkšņi gaļu sāka vest ne Latvijas, bet Spānijas. Tad kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu šo problēmu risinājām. Tad, kad veicam iepirkumu, tad jau mēs viņiem visiem izsūtam mūsu specifikācijas, ko mēs prasām. Tad arī prasām visus tos sertifikātus un pārbaudām, vai tie ir derīgi,” skaidro Guna Muceniece, Rāmuļu un Līvu izglītības iestāžu vadītāju vietniece.

Guna Muceniece gan gluži nevaino piegādātājus, kuri dažkārt dažādu apstākļu dēļ ir spiesti prasītā vietā piegādāt ko citu. Līgums ir noslēgts, bet, ja ražotājam rodas kādas problēmas, no situācijas ir kaut kā jāiziet. “Es domāju, ka viņi jau arī ir situācijas ķīlnieki, viņi jau arī īpaši tīšā prātā neslēpj. Viņi saprot, ka bērniem vajag to labāko. Bieži ar viņiem komunicēju telefoniski, viņi sarunās to visu labi saprot, bet arī ir tā situācija, ka atkal tas iepriekšējais piegādātājs nav piegādājis.”

Lai apzinātu, kāda ir situācija ar vietējās pārtikas iepirkumiem, Vidzemes plānošanas reģiona aptaujai atsaucās 16 pašvaldības, sniedzot informāciju par kopumā 100 iestādēm. “No šiem desmit pienu 100% apjomā iepērk seši, trīs iepērk līdz 80% apjomā. Tā kā no visas kopējās masas, kas tiek atvesta ēdināšanas vajadzībām. Savukārt, piemēram, svaigus dārzeņus līdz 80% apjomam iepērk puse no desmit. Tāpat svaigus augļus līdz 50% iepērk septiņi respondenti, tātad - redzam, ka tā masa ir maza,” atzīst Irīna Kulitāne, Vidzemes plānošanas reģiona eksperte ekonomikas jautājumos.

Iemesli pašvaldībām un to iestādēm dažādi - tiek pieminēta gan pati iepirkumu sistēma, tajā skaitā Zaļā publiskā iepirkuma prasības, kas teorētiski rada priekšrocību vietējiem ražotājiem, taču realitātē dažādu faktoru dēļ nereti nekvalificējas, gan tas, ka bieži vien lielāks potenciāls un prasmes sagatavot piedāvājumus ir vairumtirgotājiem. Te jau jautājums ir par produktu izcelsmes izsekojamību. “Ja viņi ir pārtikas lieltirgotāji, viņi noslēdz apakšlīgumus ar mazākiem ražotājiem, pārstrādātājiem. Vienkārši palūdz viņiem apliecinājumu, ka piedalīsies piegādē, ja tiks izvēlēti šai piegādei, ar viņiem tiks noslēgts, bet dzīvē tas izskatās citādāk. Nereti no šiem ražotājiem paņem labākajā gadījumā kaut kādu pirmo porciju vai partiju, kura tiešām ir viņa, bet vēlāk, līguma izpildes laikā, kurš ilgst gadu, divus vai pat trīs, no viņiem nekas netiek iepirkts. Savukārt pašvaldības saka, ka viņām nav resursa, lai izkontrolētu, jo tā nav vienkārši izkontrolējama lieta,” skaidro Irīna Kulitāne.

Gan dažādas prasības un lielā birokrātija, gan loģistikas jautājumi - attālums, neliels nepieciešamais produktu apjoms un piegāžu regularitāte - ir vēl viens aspekts, kas ietekmē vietējo ražotāju un viņa izvēli piedalīties vai nepiedalīties iepirkumos, norāda Smiltenes novada pašvaldībā. “Mums lauku skolas ir mazas, līdz ar to - arī tie piegādes apjomi ir mazi. Sadalot daļās, veidojas tā situācija, ka piegādātājam īsti nav interesants tas iepirkums kā tāds, un nepiedalās. Esam vairākkārtīgi mēģinājuši sadalīt daļās tādās, lai maksimāli nodrošinātu iespēju piegādāt produktus tieši vietējiem, tātad - atsevišķi, piemēram, izdalot kartupeļu daļu, ābolu un sulu piegādi. Šajās daļās mums ir izdevies kādā iepirkumā tikt pie vietējā piegādātāja, bet lielākoties tomēr ir tā, ka piesakās iepirkumos vairumtirdzniecības piegādātāji,” saka Lita Kalniņa, Smiltenes novada pašvaldības iepirkumu speciāliste.

Ņemot vērā tik dažādos aspektus, ar ko katrs saskaras un kas arī atspoguļojas Vidzemes plānošanas reģiona veiktajā aptaujā, rezultātu kopsavilkums tiks izmantots, lai meklētu un ieviestu risinājumus, aplūkojot arī citu valstu pieredzi. 


Foto: Freepik