Daļa dronu, iespējams, nezināšanas dēļ ielido militāru objektu lieguma zonās

Pirms aptuveni divām nedēļām Nacionālie bruņotie spēki (NBS) identificējuši bezpilota lidaparātus, kas bija ielidojuši militārā objekta lieguma zonā. Droni pie militāriem objektiem tiek konstatēti ik pa laikam. Lielākoties šie gadījumi ir saistīti ar cilvēku nezināšanu, taču šāds nevainīgs hobijs var izvērsties arī par sevis, citu un valsts drošības apdraudēšanu, norāda bruņotajos spēkos.

Latvijā ir tūkstošiem dronu, bet ne katrs, kurš to iegādājies, ir reģistrējies vienotā reģistrā, apguvis tālvadības pilota zināšanas un nokārtojis eksāmenus. Līdz ar to, iespējams, cilvēks nemaz nezina, ka ir kādi ierobežojumi un ka visur lidot nedrīkst. Tās ir lidostas, lidlauki, cietumi, militārie un citi objekti. Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Ilmārs Ozols stāsta: “CAA reģistrā ir vairāk kā 4000 lietotāju. Mūsu pakalpojumu portālā divi ar pus tūkstoši ir oficiāli reģistrējušies par lietotājiem, ieguvuši šos numurus, arī nokārtojuši, precīzāk - CAA ir izsniegusi kvalifikāciju apliecinošus dokumentus. Tendence turpina pieaugt, lietotāju skaits palielinās.”

Kopējais dronu lietotāju skaits gan varētu būt divtik lielāks, piebilst aģentūrā, kas arī mēdz saņemt satrauktu iedzīvotāju zvanus, kādēļ drons lido kādā vietā un kas tas par dronu, taču vairākumā gadījumu bažām nav pamata, jo dronus cilvēki izmanto gan savai atpūtai, gan komerciālām vajadzībām. Tomēr, kā ReTV piebilst Nacionālie bruņotie spēki, dažkārt šādas darbības, ja lidojums ar dronu, piemēram, pie militāriem objektiem nav bijis saskaņots, var novest līdz nepatikšanām.

“NBS rīcībā ap militārajiem objektiem notiek nepārtraukta 24/7 uzraudzība dronu jautājumā. Mēs ļoti bieži detektējam dronus gan tālu no NBS objektiem, gan tuvu, ļoti bieži nenotiek šie dronu ielidošanas gadījumi NBS objektos, bet reizēm gadās. NBS pie šī strādā un NBS rīcībā ir tehniskie līdzekļi, kā mēs spējam nosēdināt mums nevēlamus dronus, tāpat arī šīs ir jautājums sakārtots likumdošanā,” saka Modris Kairišs, NBS Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors.

Ne vienmēr tas gan tiek darīts, jo šāda drona nosēdināšana jeb ietekmēšana var novest, piemēram, pie trešās personas kādu īpašumu bojājumiem. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Pagājušajā gadā bijuši 48 gadījumi, kad veiktas pārrunas ar drona lietotāju un tālāka situācijas izpēte. “Tiek vērtēta visa iegūstamā informācija. Šī daļa ir ļoti tehniska, tiek tehniski viss izpētīts - tie cilvēka vārdi, tie apgalvojumi tiek izpētīti un pārbaudīti, vai tas tam atbilst,” saka Uldze Gudele, NBS Militārās policijas Juridiskās daļas priekšniece majore.

“Tā galvenā atšķirība, kāpēc NBS uztraucas par savu objektu drošību, ir daudzos objektos. Latvijā glabājas NBS vajadzīgi materiāli un lietas. Kā rāda pasaules pieredze, tad dronus iespējams izmantot ne tikai labiem mērķiem, bet sliktām lietām - veikt sabotāžas, piestiprināt kaut kādus spridzekļus, speciāli lidot lidostu teritorijās, šādā veidā apdraudot valsts drošību,” pauž Modris Kairišs.

Jāpiebilst, lai efektīvāk varētu pārliecināties par veikto lidojumu atbilstību visām prasībām, paredzēts uzlabot informācijas apriti starp iesaistītajām pusēm.


Foto: Freepik