Dabas aptiekā – pumpuru laiks

Pavasarī, kad organisma vitamīnu un enerģijas rezerves ir krietni vien patērētas, ir īstais laiks, lai pievērstos gemmoterapijai jeb pumpuru lietošanai uzturā. Par to, cik daudzveidīgs šobrīd ir dabas aptiekas piedāvājums, bija iespējams uzzināt Lēdurgas dendroparkā, jo tas savu sezonu atklāja ar izglītojošu pasākumu “Pumpuru maģija”. 

Pasākuma apmkelētājiem bija iespēja nogaršot dažādus koku un krūmu pumpurus gan liekot tos uz maizes, gan tējā, vai vienkārši tāpat, noraujot no zara un iemetot mutē. Vienam garša izteiksmīgāka, citam neitrāla, bet veselīgi ir visi, uzsver dabas velšu zinātāja, skolotāja un fizioterapeite Kaija Brisone. “Tās ir enerģijām bagātas vielas, kas pēc garās ziemas cilvēkam dod mundrumu, gara spēku un iespēju uzpildīties.”

Protams, vislabāk stiprināties ar pazīstamu koku un krūmu pumpuriem, lai neiedzīvotos nepatikšanās, apēdot ko indīgu. Pasākumā varēja iepazīties ar tradicionālākajiem. “Tie ir liepu, priežu un bērzu pumpuri, kas ir tāda kā pamata trijotne. Taču te man ir arī upeņu un lazdu pumpuri,” sagādātos krājumus izrāda Kaija. Priežu pumpuri līdzēs pret saaukstēšanās slimībām, stiprinās imunitāti, līdzīgi arī upeņu pumpuri, kas ir ne tikai vitamīniem bagāti, bet arī lieliski garšo un noder elpas atsvaidzināšanai. Par upeņu un aveņu stādījumiem der atcerēties arī ziemā, kad pumpuru vēl nemaz nav. Gan upeņu zari, gan aveņu kauli jeb kāti noder, ja gadījies saslimt un sakāpusi temperatūra. “Izejam dārzā, sagriežam upeņu zarus, aveņu kaulus un pagatavojam ļoti aromātisku tēju. Un tad ir svīšana klāt, temperatūra nost un veselums ienāk miesās,” stāsta Kaija, piebilstot, ka gemmoterapija ir ne tikai pumpuru, bet arī citu auga daļu lietošana uzturā. Šobrīd aktuāli arī jaunie dzinumi un asni. “Eglēm drīz parādīsies jaunie dzinumiņi. Tos var pievienot smūtijiem, blendēt un iegūt vitamīnu dzērienu.” 

To, ka pumpuru spēcinošās īpašības zināmas jau izsenis, Kaija pārliecinājusies no savas vecmāmiņas stāstiem. “Kara gados viņa bija izsūtījumā Sibīrijā, un, pateicoties pumpuriem un jaunajiem dzinumiem, viņi arī varēja izdzīvot lielajā salā un apstākļos, kad nebija ko ēst.” Pumpurus, protams, vislabāk ēst svaigus, taču savas vērtīgās īpašības tie saglabā arī kaltēti, tāpat no tiem var gatavot uzlējumus, lietot, sajauktus ar medu vai kopā ar citām veselīgām sastāvdaļām likt blenderī. Galvenais - nepārdozēt. Vienai porcijai pietiks ar deserta karoti pumpuru. 

 Pasākumu “Pumpuru maģija”, atklājot Lēdurgas dendroparka sezonu, rīkoja Siguldas novada biedrība “r.a. “Siltumnīca””. Biedrības projektu vadītāja Rita Lineja stāsta, ka līdz šim lielākoties īstenojuši aktivitātes jauniešiem un ģimenēm, un šī ir viena no pirmajām pieredzēm ar dabas izzināšanu. “Kaija vispirms prezentēja mums to, ko šeit darīsim, un šķita ļoti interesanti. Viņa mūsu biedrībā ienes ļoti daudz jaunu zināšanu, arī Ziemassvētkos samācīja dažādas tradīcijas, kādas nezinājām. Par pumpuriem uzzināju, ka tie atsvaidzina elpu, dod enerģiju,” atzīst Rita, piebilstot, ka vēl labprāt noskaidrotu, kuri pumpuri veicina vielmaiņu. Izrādās, ka šādas īpašības piemīt daudziem, tostarp arī apses un bērza pumpuriem. 

Tāpat pasākumā dāmas izmantoja iespēju izbaudīt neielu SPA procedūru rokām, ieziežot tās ar saberztu pumpuru un medus maisījumu un pēc tam priecājoties, cik āda kļuvusi mīksta un maiga. Lēdurgas dendroparkā stāsta, ka šosezon dabas veltēm plāno veltīt vēl vairākas aktivitātes. “Maz ir tādu, kam mēs varam pajautāt šīs zināšanas, jo liela daļa cilvēku, kam šīs zināšanas bija, ir jau aizgājuši aizsaulē,” ar nožēlu secina dendroparka vadītāja Sarmīte Kauliņa. “Man kādreiz viena zāļu sieva teica tā - ja redzi, ka tavā pagalmā ienāk kāda zālīte, kas līdz šim tur nav bijusi, tas nozīmē, ka tā tev ir vajadzīga, un to nu noteikti savāc. Lūk, visas šīs gudrības mēs ļoti gribētu iemācīt arī citiem.”

Tāpat parkā šosezon ierīkos augstās dobes ar ārstniecības augu un garšaugu stādījumiem, arī to dažādību, smaržas, garšas un labās īpašības te varēs iepazīt. Un interesanti, ka laiku pa laikam te var nogaršot arī šo to eksotisku, kas aug parkā. “Jūlijā, kad ir zīdkoka ogas, mēs tās ļaujam arī palasīt. Piemēram, zīdkoka lapas var vākt tējai. Ļoti laba antibiotika, kad saaukstējas. Mēs arī atļaujam paņemt. Protams, ne maisiem, bet izmēģināt noteikti pie mums var.” 

Iespējas atjaunot ziemā patērētās vitamīnu rezerves ir mums apkārt, jāprot tās tikai ieraudzīt. Tāpat nu jau no zemes sāk spraukties ārā zaļumi. Varam vākt māllēpju ziedus tējai, vārīt nātru zupu dzelzs rezervju atjaunošanai, salātiem pievienot mazās pieneņu vai gaiļbikšu lapiņas, gārsu un virzu. Un, protams, kārtīgi sadzerties bērzu sulas. “Paldies Dabas mātei, ka viņa ir tik vēlīga! Izturēsimies saudzīgi pret viņu un neaizmirsīsim visas šīs agrākās zināšanas. Nesīsim tālāk, mācīsim bērniem, ka ne visas drapes ir jāpērk aptiekā,” mudina Kaija Brisone.