Liela daļa cilvēku medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš, noskalo klozetpodā. Tie nepārstrādātā veidā nonāk notekūdeņos, piesārņo vidi un rada riskus gan pašu cilvēku, gan citu dzīvo radību veselībai, noskaidrots pārrobežu pētījumā, kura mērķis ir samazināt 25 farmaceitisko vielu piesārņojuma līmeni dabā. Piemēram, diklofenaka daudzums daudzviet ūdeņos Latvijā pārsniedz Eiropas Komisijas ieteikto. Šodien projektā iesaistītie pētnieki klātienē iepazinās ar Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbu.
Latvijas hidrologi sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas un Vācijas aizsākuši kopīgu notekūdeņu izpētes projektu, pētot medikamentu aktīvo daļiņu daudzumu tajos. SIA “Liepājas ūdens” valdes priekšsēdētājs Andis Dejus saka: “Notekūdeņi - tie brūnie lācīši, kas peld apkārt riņķi, lai cik tas dīvaini nebūtu, sevī nes ļoti daudz dažādas informācijas. Un, sākot ar tiem projektiem, kur mēs piedalījāmies saistībā ar kovidu, un arī šo projektu, mēs tādu izpēti turpinām.
“Mēs fokusējamies uz astoņām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Latvijā un astoņām - Lietuvā, bet tieši tādas kā rekomendācijas par uzlabojumiem attīrīšanas iekārtā ir vērstas Liepājā, jo Liepāja jau no projekta radīšanas brīža izrādīja interesi,” skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane.
Pašmāju eksperti centīsies pārņemt to valstu pieredzi, kurās problēma jau atrisināta vai vismaz sākts darbs pie izpētes. Tā arī šajā gadījumā Latvijas hidrologi izpētes darbā lūdza iesaistīties kolēģiem no Vācijas. “Es vēlējos arī šobrīd aktuālās problēmas kontekstā dalīties ar to pieredzi, kādu esam guvuši un jau ieviesuši praksē savā izpētes centrā Vācijā, kā arī Šveicē, kā arī pārnestu šīs te prakses un zināšanas uz Latviju un Lietuvu,” saka Mihaels Štapfs, pētnieks, vides inženieris no Vācijas.
Praktiskus padomus vācu speciālists Latvijas kolēģiem sniegs, kad būs noslēgusies iepazīšanās ar visām projektā iesaistītajām pilsētām un to attīrīšanas iekārtām. Ieva Putna-Nīmane uzsver: “Mēs vēlamies arī identificēt, kuras no farmaceitiski aktīvajām vielām būtu tās, kuras būtu jāmonitorē, kā arī mums ir diezgan aktīva kampaņa “Dabai tableti nevajag” par to, lai informētu sabiedrību, kā pareizi utilizēt medikamentus, - kas ir neizmantotie vai kuriem ir beidzies derīguma termiņš.”
Saskaņā ar Latvijas Zāļu valsts aģentūras datiem zāļu realizācijas apjoms ar katru gadu pieaug. 2021. gadā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizēja aptuveni 47 miljonus zāļu iepakojumu, kas ir par vienu procentu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Zināms, ka neviena no Latvijā esošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nespēj galā ar farmaceitisko piesārņojumu.
#SIF_NVZ2022
