Atlikuši vairāk nekā deviņi mēneši, līdz 1. oktobrī balsstiesīgo pilsoņu pienākums būs doties izraudzīties nākamos 100 Saeimas deputātus. Jau vairākus mēnešus šim notikumam aktīvi gatavojas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Šoreiz izaicinājums būs ne tikai vēlētāju aktivitāte.

Vēl rudenī Centrālā vēlēšanu komisija cēlā trauksi, ka nepietiekamā finansējuma dēļ šogad var neizdoties sarīkot 14. Saeimas vēlēšanas. Papildus līdzekļus teju divu miljonu eiro apmērā valsts budžetā gan izdevās rast, bet aizvien nav skaidrs, vai ar to pietiks. “Kopumā mums vēlēšanas izmaksā astoņus miljonus eiro. Vidēji pieci eiro vienam vēlētājam. Tas ir labs uzlabojums, jo četrus gadus iepriekš bija divi eiro vienam vēlētājam,” saka Kristīne Bērziņa, CVK priekšsēdētāja.

Šobrīd, vien apzinot kādas ir potenciālās izmaksas, jau iezīmējies līdzekļu trūkums vēlēšanām nepieciešamo materiālu sagatavošanai. “Pa četriem gadiem izmaksas vēlēšanu zīmēm, aploksnēm, poligrāfijas materiāliem krietni augušas, plānā šobrīd iztrūkst ap 300 tūkstošiem,” atzīst Kristīne Bērziņa.

Bērziņa ReTV Ziņām pauž vilšanos, ka politiķi nesadzirdēja vajadzību pēc papildus finansējuma, lai informētu sabiedrību, cik būtiski ir piedalīties vēlēšanās. “Mēs ļoti ceram vismaz 50% saglabāt, jo pretējā gadījumā sliktākais, ja vēlētāji ir pasīvi, zūd šī leģitimitāte parlamentam. Jebkurš nedraudzīgs spēks var uzdot jautājumu valstij, cik jūsu parlaments patiesībā ir lemtspējīgs.”

Politologs, aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs, Filips Rajevskis ReTV atzīst, ka zemā vēlētāju aktivitāte aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās politiskajām partijām būs nozīmīga mācība. “Politiskās partijas nopietni koncentrēsies uz to, ka ne tikai reklamēt sevi, bet arī panākt, lai atnāk uz vēlēšanām.”

Tai pat laikā, cīnoties par vēlētāju balsīm, no partiju puses netrūks sabiedrības ausīm tīkamu, bet, visdrīzāk, neizpildāmu solījumu, lai tikai tiktu pie varas. Rajevskis netic, ka partijas, kuru skaits vēlēšanās būs liels, galdā cels kvalitatīvas politiskās programmas. “Es domāju - lielie padsmiti, ap 20 varētu būt. Tādēļ, ka situācijās, kad tie, kas pie varas nav īpaši populāri, kad sajūta, ka vara ir ņemama, tepat tā ir, vecie, stiprie vairs nav tik stipri, sarosās visi, kas grib pakonkurēt.”

Sarakstu iesniegšana CVK notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam. Tikmēr daudz ērtāk piedalīties vēlēšanās turpmāk būs iedzīvotājiem, kuriem ir tikai ID karte un nav pases. “Viņiem nevajadzēs izņemt vēlētāju apliecības, kaut kur doties, ceru, ka tas arī būs motivējošs faktors, jo lietosim tiešsaistes vēlētāju reģistru, ko jau izmēģinājām pašvaldību vēlēšanās. Elektronisku uzskatam balsošanas brīdī,” saka Kristīne Bērziņa.

 Tas nozīmē, ka turpmāk vēlētājiem pasē vairs netiks spiests zīmogs. Ērtāk piedalīties vēlēšanās pa pastu būs arī ārvalstīs dzīvojošajiem. Pieteikties balsošanai varēs elektroniski, arī vēlēšanu biļeteni tiks nosūtīti e-pastā.

Savukārt pašvaldībām jau tuvākajā laikā būs jāapzina telpas, kurās atradīsies vēlēšanu iecirkņi. Saeimas vēlēšanās ikreiz durvis ver aptuveni tūkstoš iecirkņi, tai skaitā arī aptuveni 50 ārvalstīs.