Latvijas ekonomika arī šogad var uzrādīt spēcīgu izaugsmi - tā atzīst banku analītiķi. Arī jaunākais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pētījums parāda, ka janvārī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās uzņēmējdarbības jomās.
Janvārī pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā uzņēmumu noskaņojums kopumā bijis pozitīvs. Tikmēr apstrādes rūpniecībā un būvniecībā rādītāji ir negatīvi, tomēr, salīdzinot ar decembri, arī šajās nozarēs noskaņojums uzlabojas. CSP Tirdzniecības un pakalpojumu daļas vadītāja Ieva Vanaga skaidro: “Mēs neprasām viņiem - kāds ir jūsu noskaņojums. Mēs prasām konkrētākas lietas. Tad šīs lietas apvienojam kopā, tad tās lietas raksturo noskaņojumu. Tas var būt - kā viņi vērtē pieprasījumu; kā ir izmainījies pieprasījums pēc viņu sniegtajiem pakalpojumiem? Kopumā mēs matemātiski atrodam un modulējam noskaņojumu.”
Šomēnes vislabākie rādītāji ir bijuši finanšu un apdrošināšanas nozarē, kā arī datorprogrammēšanas, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē. No apkopotajiem uzņēmumiem, visskaudrāk sokas viesnīcām un ēdinātājiem. “Ēdinātāju darbība ir diezgan ierobežota, arī izmetināšanā. Neteiksim, ka ir lielas tūristu plūsmas, kas gribētu kaut kur apmesties, salīdzinot ar situāciju, kāda bija pirms diviem gadiem. Ir nozares, kurām kovida laiks darbību ir veicinājušas, piemēram, pasta un kurjera pakalpojumu sniedzēju pieprasījums ir ļoti liels,” saka Ieva Vanaga.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris ReTV saka - šis gads iezīmējas ar virkni dažādiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmējus. “Vēl aizvien saistās ar kovida epidēmiju un izplatību - ar to radīto nenoteiktību. Otra sadaļa, kas arī ir būtiska, dienas kārtības svarīguma ziņā pat apsteidz kovidu, tās ir energoresursu cenas. Tas tieši saistās ar būvniecības sektoru, kur redzam, ka būtiskākā sadaļa ir darbaspēku pieejamība, kas uzņēmējus dara bažīgus.”
Runājot par būvniecību, Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos būvniecības projektus, jo tādā veidā tiek sildīta ekonomika, kas var radīt vēl straujāku cenu pieaugumu.
